Kas ir kas: “pašmāju trampisti” - “Latvija pirmajā vietā” pirms pašvaldību vēlēšanām

Rakstu sērijā Jauns.lv iepazīstina ar politiskajiem spēkiem Latvijā pirms 7. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Šoreiz par “Latviju pirmajā vietā” (LPV). Patlaban LPV ir atzīts favorīts cīņā par vēlēšanu galveno balvu – varu galvaspilsētā. Agrākai ironiskajai attieksmei pret partiju, šķiet, galīgi punktu pielika janvāra SKDS/LTV reitings (jaunāku datu vēl nav) par varbūtēju galvaspilsētas Rātsnama mandātu sadali. "Pašmāju trampisti", par domes priekšsēdētāju piesakoties autoritatīvajam partijas vadītājam Aināram Šleseram, ir tā līderi ar 12 procentiem atbalstītāju.

Rēķinoties vien ar tiem aptaujātajiem, kuri sola balsot, LPV ir 18,3 procentu reitings, kas partijai var dot vismaz ceturto daļu no 60 domnieku vietām. Tāpat – ņemot vērā elektorātu, kurā tā sakņojas (“antivakseri” un citi) un uz ko vēl pretendē (krievvalodīgie pilsoņi) – var pieļaut, ka šleseristiem balsojumā atklāsies arī “kautrīgie vēlētāji”. Tie, kuri savas īstas simpātijas patlaban cītīgi slēpj.
 
Ainārs Šlesers – kā privāti izteicās viens no viņa konkurentiem cīņā par Rīgu – būšot vēlēšanu “galvenais krievs” jeb cittautiešu balsu magnēts. Tāpēc apgalvojums, ka Latvijas “trampistu” vēstījumi sakrīt ar Kremļa naratīvu (LTV “De facto”, 9.marts), drīzāk ir LPV vēlēšanu reklāma, nevis tās atmaskojums. Ja partijas uzvaru apliecinās Rīgas domes vēlēšanu rezultāti, tās tagadējie konkurenti – “Gods kalpot Rīgai”/ZZS, “Stabilitātei!”, “Saskaņa” un ne tikai – steigsies iesaistīties Šlesera vadītā koalīcijā. Kaut apzināsies, ka viņš nebūs “medusmaize”.

Patlaban nejūt, ka LPV būtu nopietnas ambīcijas vēlēšanās startēt ārpus galvaspilsētas. Tam nav arī īstu sakņu. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar rēzekniešu pilsētpartiju “Kopā Latvijai” un Latgales partiju (Daugavpils). Jūrmalā tiek apgalvots, ka pieņēmumiem par pilsētas domes tagadējās vadības “kriptošleserismu” neesot pamata. Dzīve rādīs.

LPV līderis izveidoja savu partiju “no nulles” 2021. gada vasarā, lai piedalītos šīs Saeimas vēlēšanās. Viņš politikā atgriezās pēc ilgas pauzes – viņa vadīta sīkpartija (“Vienoti Latvijai”) 2014. gadā izgāzās 12. Saeimas vēlēšanās. Neveiksmīga bija arī iepriekšējā kampaņa 2011. gadā (pēc tās likvidējās līdz 2008. gadam valdībā bijusī partija “Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš”). 

Pēdējo reizi Ainārs Šlesers – kurš politikā ienāca 1998.gadā – parlamentā tika ievēlēts tālajā 2010. gadā no viņa un Andra Šķēles radītās apvienības “Par labu Latviju”. Taču nācās palikt dziļā opozīcijā, turklāt 10. Saeima, nostrādājot mazāk par gadu, tika atlaista.

Šoreiz “oligarha” politprojektu pār procentu barjeru pārcēla viņa un citu tajā sākotnēji iesaistīto (piemēram, Jūlija Stepaņenko, ko LPV pieteica Valsts prezidenta amatam) protesti pret valdības īstenotajiem ierobežojumiem cīņā ar kovidpandēmiju, īpaši – pret obligāto vakcināciju un ierobežojumiem nevakcinētājiem. Taču cik ilgi šis resurss vēl būs spēkā?

Patlaban Saeimas LPV frakcijā ir astoņi deputāti. Vēlēšanu kampaņas sabiedrotā – partijas “Gods kalpot Rīgai!” līderis Oļegs Burovs aizpērnā gada vasarā to pameta, kļūstot par valdību atbalstošu ārpusfrakcijas deputātu. Šo izvēli viņš skaidroja, pārmetot Aināram Šleseram tuvināšanos “Stabilitātei!” līderim Aleksejam Rosļikovam un noliedzot saistību ar viņa Saeimas komisijas vadītāja amatu. Frakciju atbalsta no partijas “Stabilitātei!” izslēgtā ārpusfrakciju deputāte Viktorija Pleškāne. 

LPV, tāpat kā rosļikovieši, atrodas Saeimas “dziļajā opozīcijā”, ar ko atklāti sadarboties vairās Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. Pērnā gada izskaņā gan bija diezgan liela varbūtība, ka ar opozīcijas un ZZS balsīm par Latvijas Bankas prezidentu kļūtu “Šlesera grāmatvedes vīrs” Reinis Bērziņš, finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs. Taču “zaļzemnieku” nolūks bija vien pabaidīt premjeri Eviku Siliņu un “Jauno vienotību”. 

Lielu pienesumu partijai dod Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans. Viņš tajā pārstāv jaunizveidoto – bet trešo lielāko – politisko grupu “Patrioti Eiropai”. To vada franču Nacionālās apvienības jaunais līderis Žordans Bardella. Vilis Krištopans ir vienīgais Baltijas valstu pārstāvis – gan kā aizstājējs – ļoti svarīgajā parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā (AGRI).

Patlaban LPV reitings ir relatīvi iespaidīgs arī nacionālajā mērogā – ja Saeimas vēlēšanas notiktu janvārī, par to balsotu 8,1 procents SKDS/LTV aptaujāto pilsoņu (jeb 14,2 procenti no tiem, kuri solās vēlēt). Tas, atcerēsimies, ir otrs labākais rezultāts aiz Nacionālās apvienības 9,6 procentiem. 

Taču tas nepalīdzēs LPV tuvināties valsts izpildvarai. Šleseristi ir pārāk neelastīgi savā dogmatismā un nepamatotajā iedomībā – īpaši tagad, sākoties Donalda Trampa prezidentūrai ASV, lai citas partijas vēlētos sakostiem zobiem veidot nopietnu sadarbību ar Saeimas mazāko frakciju.