Šlesers diskusijā eksplodē un vēlas visiem sadot pa muti

Par jautājumiem, kas saistīti ar neapsaimniekoto Rīgu, TV24 raidījumā “Rīga gatava?” diskutēja Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītāja vietnieks Mārtiņš Kossovičs, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) un partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs) Oļegs Burovs. Eksperta lomā - Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.  Ainārs Šlesers nespēja mierīgi noklausīties oponentos: “Es cerēju, ka Kleinbergs nav ieradies un varēšu paklusēt, bet diemžēl pa muti būs jāiedod jums un visiem pārējiem.”

Diskusijas sākumā dalībnieki bija vienisprātis: Rīgai nepieciešama investīciju piesaiste, jautājums vienīgi: kā? “Ja mēs skatāmies Londonu, Parīzi, Ņujorku un daudzas citas pasaules pilsētas, tad tās nevarētu pastāvēt, ja nebūtu investoru, kas iegulda naudu, tajā skaitā, arī nekustamajā īpašumā. Ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp vietējiem iedzīvotājiem un ārvalstu investoriem. Jo, kad ienāk ārvalstu investors, pirmkārt, nopelna būvnieks, arhitekts, būvmateriālu ražotājs. Mums ir jāskatās uz to kompleksi, bet tas, ko es gribu teikt – pilsētai un valstij vajag darīt pēc iespējas vairāk, lai šīs investīcijas nāktu,” sarunas sākumā mierīgā, nosvērtā tonī ierosināja Ainārs Šlesers.

Arī Edvards Ratnieks, raksturojot industriālās teritorijas, bija vienisprātis: “Skaidrs, ka vietās, kur nepieciešama attīstība, ir nepieciešami investori, kas ir gatavi ienākt, piedalīties.” Viņaprāt, lai industriālās zonas varētu atdzīvoties, investīciju programmās svarīga loma jāvelta tehnoloģijām un inovācijām. “Taču tie ir privātie īpašumi,” noteica Ratnieks un piebilda: “Pašvaldība var, iespējams, iemainīt kādus īpašumus pret šiem un piedāvāt investoriem ar zināmiem nosacījumiem un palīdzībām. Vēl var ielaist īstermiņa nomniekus.” Klausoties šajos solījumos, Mārtiņš Kossovičs precizēja: “Mēs te varam no pašvaldības puses daudzko solīt, bet iemainīt kaut ko pret citiem īpašumiem pašvaldībai ir ļoti apgrūtinoši viena iemesla dēļ – 90. gadu un 2000.sākumā pašvaldība prihvatizācijas rezultātā tika vaļā no saviem brīvajiem zemes gabaliem, līdz ar to ir maz, ko iemainīt.” Savs sakāmais bija Burovam: “Varu kā mantru atgādināt to, ko teicu iepriekšējā reizē – jebkuru investoru, īpaši, ja tas ārvalstu investors, interesē trīs lietas – cik ātri var saskaņot projektu, vai būs valsts atbalsts un vai nav korupcijas smaka.” Un te nu saruna pamazām ieguva citu tempu un apgriezienus.

Pēc Mārtiņa Kossoviča norādes, ka Šlesera/Ušakova laikā Rīgā aizvien vairāk parādījušies investori no Krievijas, ka 70% ārzemnieku Rīgā pērk dzīvokļus, jo grib uzturēšanās atļaujas, Ainārs Šlesers eksplodēja: “Es cerēju, ka Kleinbergs nav ieradies un varēšu paklusēt, bet diemžēl pa muti būs jāiedod jums un visiem pārējiem,” tā Šlesers. Kossovičs piebilda: “To jūs vienmēr varat izdarīt, vārdos jūs solāt puspilsētai pa muti! Es runāju uz jūsu faktiem – 70% cilvēku pērk īpašumu, lai iegādātos uzturēšanās atļaujas…”

Nosaucot oponentu par idiotu un norādot, ka jādara viss iespējamais, lai šādi cilvēki nebūtu pie varas Rīgā, Šlesers pēc asas vārdu pārmaiņas atzina, ka ne igauņiem, ne lietuviešiem vai citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem nav nepieciešamas uzturēšanās atļaujas, ka viņi šeit iegādājas īpašumu, jo cenas ir lētākas. Viņš arī uzsvēra, ka neslēpj – Rīgai jāpiesaista bagāti cilvēki, kas brauks un šeit tērēs naudu. “Es gribu, lai šeit parādās nauda, lai cilvēki var strādāt!”