Par gada vēsturnieku atzīts Roberts Ķipurs
Par "Gada vēsturnieku Latvijā 2024" ir kļuvis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Ķipurs.
Titula ieguvējs tika noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība jau četrpadsmito gadu. Šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēts vēsturnieks, kam pamata nodarbošanās ir saistīta ar jaunās paaudzes izglītošanu pamatskolā un vidusskolā. Tam ir būtisks pamatojums, jo, lielā mērā arī pateicoties Roberta vadītās Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības aktīvā darba rezultātā, pērn vidusskolās pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets.
Komentējot aptaujas rezultātus, Roberts Ķipurs pauž pārliecību, ka tā ir atzinība visai Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrībai: “Es neesmu viens. Paveiktais ir komandas darbs!”
Vēsture un sociālo zinātņu apvienošana vienā priekšmetā tika īstenota, ieviešot jauno izglītības saturu “Skola 2030”. Jau itin drīz vēstures skolotāji cēla trauksmi, ka lēmums ir nepārdomāts un pat bīstams Latvijas nacionālajai pašapziņai, identitātei, drošībai. Vēstures jautājumi spēlē arvien lielāku lomu informatīvajā karā, kurā Latvijai naidīgi spēki sniedz pagātnes notikumu nepatiesas interpretācijas ar mērķi attaisnot politiskas un teritoriālas pretenzijas, noniecinot Latvijas valsts sasniegumus un tiesības pastāvēt. Vēstures zināšanu trūkums sašaurina redzesloku un apgrūtina spēju izprast procesus un to cēloņsakarības.
“Aktualizējām problēmu, ka vēsture jaunajā mācību programmā bija kļuvusi otršķirīga, bez viņas pat bija iespējams iztikt. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tas ir faktiski nacionālās izdzīvošanas jautājums – spēt veidot lojālu un zinošu sabiedrību,” sarunā ar Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrību sacīja Gada vēsturnieks Roberts Ķipurs. Viņš norāda: “No šodienas notikumiem varam mācīties, ka izglītībai ir nozīme! Tā ir sazobē ar vēlētāju rīcību.”
Par balvu
Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā. Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem vēsturnieka aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši vienpadsmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.
Par Gada vēsturnieku 2023. gadā aptaujā tika izvēlēta Una Bergmane, bet 2022. un 2021. gadā – Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir dibināta 2007. gada 8. martā. Biedrības mērķi ir atbalstīt un popularizēt vēstures pētniecību un vēsturnieku interešu pārstāvniecība sabiedrībā.
