Nacionālās apvienības redzamākie politiķi un Saeimas deputāti
Uz šī gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienības komanda iet vairāk vai mazāk redzamu politiķu vadībā, kurā ir divi Eiroparlamenta deputāti, ...
Tuvojas vēlēšanas: kas ir kas Nacionālajā apvienībā - partijā ar vienu no garākajiem nosaukumiem
Partijas garas nosaukums mazāk vēsta par vēlmi atgādināt par Nacionālās apvienības (NA) dziļajām vēsturiskajām saknēm, bet gan vairāk par tās politiķu piesardzību, neatstājot šos varbūtēji spēcīgos zīmolus iespējamiem konkurentiem Latvijas politikas nacionāli konservatīvajā nišā.
Pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā. Rakstu sērijā Jauns.lv iepazīstina ar politiskajiem spēkiem Latvijā. Šoreiz par partiju ar vienu no visgarākajiem nosaukumiem – “Nacionālo apvienību: “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Kopš pērnā gada izskaņas NA valdes priekšsēdētāja ir Ilze Indriksone, Saeimas deputāte un bijusī ekonomikas ministre Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā. Viņa nomainīja šajā postenī ilggadējo partijas līderi Raivi Dzintaru (līdzpriekšsēdētāju 2011.-2017. gadā), NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.
Ilzes Indriksones ievēlēšana, iespējams, ir arī partijas pīārisks risinājums tās iesīkstējušajam “veču klubiņa” tēlam. Starp divpadsmit Saeimas deputātiem ir tikai divas sievietes – Ilze Indriksone un Ināra Mūrniece, bijusī aizsardzības ministre (arī Saeimas priekšsēdētāja divos iepriekšējos sasaukumos). Abas tāpat ir vienīgās sava dzimuma pārstāves NA 17 locekļu valdē, un tas var būt Ahileja papēdis pat nacionālkonservatīvismam.
Šīs Saeimas vēlēšanās partija saņēma 13 mandātus, taču Aleksandrs Kiršteins – jau tradicionāli – nespēja pakļauties frakcijas disciplīnai, pameta to un atkal devās sava ceļa meklējumos. Krišjāņa Kariņa kritušajā valdībā bez Ilzes Indriksones un Ināras Mūrnieces pietiekami pārliecinoši strādāja arī kultūras ministrs Nauris Puntulis un satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Partijai ir divi pārstāvji Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupā – Roberts Zīle (strādā tur jau kopš 2004. gada) un Rihards Kols. Rīgas domes vairākumā NA pārstāv septiņi deputāti – kopējā frakcijā ar Latvijas Reģionu apvienību. Partijai prognozē labas izredzes arī šā gada vēlēšanās (8,7 procenti SKDS/LTV janvāra aptaujā, kas varbūtēji sola vismaz septīto daļu domes mandātu.)
NA pārstāvji vada trīs lielas pašvaldības – Siguldas (mēdz uzskatīt par partijas “bastionu”), Bauskas un Ogres novadus. Pēdējais arvien vairāk izskatās pēc tā autoritārā domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa “karalistes” un patlaban ir vērojami Egila Helmaņa centieni veidot sev politisku līderību arī nacionālā līmenī. Tas uzkrītoši lec ārā no NA ierastā koleģiālā vadības stila, taču citi tās politiķi droši vien nesaskata Egila Helmaņa ambīcijās draudus sev un partijai. Līdz šim tā – ar 9,6 procentu reitingu janvārī – ir valsts relatīvi populārākais politiskais spēks.
NA sākotnēji tika veidota kā divu tās pilnajā nosaukumā minēto partiju apvienība, lai 2010. gadā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Pēc gada – pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām – apvienība sāka pārveidoties partijā (process tika pilnībā pabeigts 2013. gada beigās).
Sākotnēji tajā uzkrītoši dominēja jauneklīgākie “dzintarieši” jeb “Visu Latvijai!” cilvēki. (Šī partija tika izveidota 2006. gadā no 2000. gadā dibinātas jauniešu organizācijas.) Tas lika nesenajiem tēvzemiešiem – valsts politikas un pat atmodas veterāniem – dažkārt justies kā “mazākajiem brāļiem”, taču šādi negludumi nelauzās uz āru un paaudžu maiņā nolīdzinājās (TB/LNNK, divām nacionālistu partijām apvienojoties, radās 1997. gadā).
Ne pirmo Saeimas sasaukumu NA ir parlamenta “garlaicīgākā” partija – konsekventa un savaldīga rīcībā un retorikā, bez asiem manevriem un pēkšņām “garastāvokļa maiņām”. Tā prata – cik redzams publikai – atbrīvoties no klajām saitēm ar biznesu, kas agrāk tai radīja maksātnespējas administratoru lobija “slavu”.
Tieši NA ledainā nosvērtība – nevis Apvienotā saraksta (AS) dusmu izvirdumi – padara to par “Jaunajai vienotībai” (JV) visnetīkamāko koalīcijas partneri. Taču varētu būt tā, ka šīs Saeimas laikā vairs tikai nacionāļu līdzdalība spētu valdībai piedot kaut cik autoritātes sabiedrības acīs.
Cerot uz veiksmīgāku pozīciju jaunas koalīcijas sarunās, partija nelokāmi uztur bloku ar Apvienoto sarakstu – kaut tieši “pateicoties” tā lielmanībai, NA zaudēja tīri veiksmīgu pārstāvību izpildvarā. Tās politiķi noteikti apzinās, ka pīlēnisti var viņus pēkšņi “uzmest” kādā JV piedāvātā viltīgā (vai viltus) shēmā.
Uz vispārējās politiskās jezgas fona pārsteidzoša šķiet NA nesatricināmība, pacietīgi gaidot izdevību atgriezties valsts varā – pat ja šāda iespēja tai varētu neuzrasties.
