Regulāras skaidras naudas iemaksas bankas kontā: kad vajadzētu uztraukties?

"Katru mēnesi saņemu no vecākiem skaidru naudu līdz 50 eiro, kuru iemaksāju savā kontā, lai apmaksātu vecāku rēķinus. Vai mazas, bet regulāras skaidras naudas iemaksas bankas kontā ir iemesls satraukumam? Kā ir iespējams pierādīt, ka iemaksāto naudu esi saņēmis no tuva radinieka?" šādu jautājumu LV portālā uzdod Gints.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.3. pantu kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji katru gadu (līdz 1. februārim) nodod VID datus par fiziskajām personām - Latvijas rezidentiem, ja:

• iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk;
• maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 eiro vai vairāk.

Ja jūsu operācijas nepārsniedz šos sliekšņus, banka informāciju VID nenodod.

Vai jāmaksā nodoklis?

VID skaidro, ka nodokļi ir jāmaksā tikai no tiem ienākumiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikti kā ar nodokli apliekami ienākumi. Savukārt par ienākumiem, kas nav apliekami ar nodokli vai citiem darījumiem, kas nav ienākumi, nodoklis nevar tikt aprēķināts.  

No vecākiem saņemtā nauda, tāpat kā vecāku labā veiktie maksājumi nav apliekami ar nodokli. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka gadā virs 10 0000 eiro saņemts dāvinājums no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē ir jādeklarē, iesniedzot nākamajā gadā ienākumu deklarāciju, taču nodoklis par attiecīgo summu nav jāmaksā.

Jauns.lv iepriekš vēstīja, ka pērn Valsts ieņēmumu dienests (VID) rīkoja plašu vēstuļu sūtīšanu cilvēkiem, kuru apgrozījums kontā par vairāk nekā 20 000 eiro pārsniedza dienestam zināmos ienākumus. Vēstules paredzēts izsūtīt arī šogad, taču mazākā skaitā un vairāk vērstas uz konkrētām grupām, Latvijas Radio 4 raidījumā "Atklātā saruna" pasāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

"Vēstules būs. Tās nebūs tik masveidīgi vienā periodā, mēs tās sadalīsim pa mērķa grupām, kam ir šīs novirzes. Piemēram, azartspēļu laimestu saņēmēji, turpināsim reizi ceturksnī uzrunāt tos, kas pārdod nekustamo īpašumu," sacīja VID ģenerāldirektore Baiba-Šmite-Roķe.

Viņa apliecināja, ja kāds kaut ko dara "beznodokļu zonā" un nesaņem vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta, tas nenozīmē, ka resors par viņu nezina. Pēc viņas teiktā, patlaban norit darbs ar Finanšu ministriju un Finanšu izlūkošanas dienestu pie Ministru kabineta noteikumiem par to, kā tiks vākta informācija par tiem, kas izņem lielas summas bankomātos vai, gluži otrādi, iemaksā tās caur bankomātiem.

Viņa uzsvēra: runa nav par tiesību ierobežošanu rīkoties ar skaidru naudu, bet gan par to, ka VID radīsies iespēja salīdzināt, vai naudas noņēmēja ienākumi atbilst summām, ko viņš iemaksā vai izvada caur bankomātu, un pievērst uzmanību lielajām transakcijām.

"Jo, piemēram, pērn kāds uzņēmējs šādā veidā viņš, izņemot naudu bankomātā, maksāja "aplokšņu algu" darbiniekiem. Viņš sev izmaksāja dividendes (vairāk nekā miljonu eiro). Pie tam darbinieki pie viņa saņēma 200 - 300 eiro, kas ir zem nozares vidējās... Mēs apvienojam šādus datus un redzam riskus," sacīja Šmite-Roķe.

Tāpat viņa pastāstīja, ka Rīgas tehniskās universitātes zinātnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību izstrādājuši rīku, kas ļaus apzināt no nodokļu nemaksāšanas viedokļa riskantākos būvniecības nozares uzņēmumus. "Mēs saprotam, par kuriem uzņēmumiem ir runa, un tie būs pirmie sarakstā, kur mēs veiksim kontroles procedūras. Tad redzēsim rezultātus," viņa norādīja.

Jauns.lv iepriekš vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto aktivitāšu rezultātā nodokļu ieņēmumi pērn palielināti par aptuveni 60 miljoniem eiro. Tostarp, pateicoties pērn rudenī izsūtītajām vēstulēm tām privātpersonām, kuru deklarētie ienākumi par vairāk nekā 20 000 eiro atšķiras no bankas konta apgrozījuma, nodokļu ieņēmumus izdevies palielināt par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, teica Šmite-Roķe.