VID vadītāja: mums ir daudz veidu, kā atklāt nodokļu nemaksāšanu

"Vēstules būs. Tās nebūs tik masveidīgi vienā periodā, mēs tās sadalīsim pa mērķa grupām, kam ir šīs novirzes. Piemēram, azartspēļu laimestu saņēmēji, turpināsim reizi ceturksnī uzrunāt tos, kas pārdod nekustamo īpašumu," sacīja VID ģenerāldirektore Baiba-Šmite-Roķe.

Viņa apliecināja, ja kāds kaut ko dara "beznodokļu zonā" un nesaņem vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta, tas nenozīmē, ka resors par viņu nezina. Pēc viņas teiktā, patlaban norit darbs ar Finanšu ministriju un Finanšu izlūkošanas dienestu pie Ministru kabineta noteikumiem par to, kā tiks vākta informācija par tiem, kas izņem lielas summas bankomātos vai, gluži otrādi, iemaksā tās caur bankomātiem, vēsta portāls "Lsm+".

"Mūs neinteresē mazās summas, jo, ja tev bankā ir nauda, tad ir skaidrs tās avots. [..] Pēc ēnu ekonomikas pētījumiem, "aplokšņu algu" risks mums ir ļoti augsts, un ar šīs informācijas palīdzību mēs varēsim atklāt negodprātīgus cilvēkus," paziņoja VID vadītāja.

Viņa uzsvēra: runa nav par tiesību ierobežošanu rīkoties ar skaidru naudu, bet gan par to, ka VID radīsies iespēja salīdzināt, vai naudas noņēmēja ienākumi atbilst summām, ko viņš iemaksā vai izvada caur bankomātu, un pievērst uzmanību lielajām transakcijām.

"Jo, piemēram, pērn kāds uzņēmējs šādā veidā viņš, izņemot naudu bankomātā, maksāja "aplokšņu algu" darbiniekiem. Viņš sev izmaksāja dividendes (vairāk nekā miljonu eiro). Pie tam darbinieki pie viņa saņēma 200 - 300 eiro, kas ir zem nozares vidējās... Mēs apvienojam šādus datus un redzam riskus," sacīja Šmite-Roķe.

Tāpat viņa pastāstīja, ka Rīgas tehniskās universitātes zinātnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību izstrādājuši rīku, kas ļaus apzināt no nodokļu nemaksāšanas viedokļa riskantākos būvniecības nozares uzņēmumus. "Mēs saprotam, par kuriem uzņēmumiem ir runa, un tie būs pirmie sarakstā, kur mēs veiksim kontroles procedūras. Tad redzēsim rezultātus," viņa norādīja.

Jauns.lv iepriekš vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto aktivitāšu rezultātā nodokļu ieņēmumi pērn palielināti par aptuveni 60 miljoniem eiro. Tostarp, pateicoties pērn rudenī izsūtītajām vēstulēm tām privātpersonām, kuru deklarētie ienākumi par vairāk nekā 20 000 eiro atšķiras no bankas konta apgrozījuma, nodokļu ieņēmumus izdevies palielināt par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, teica Šmite-Roķe.

VID izsūtīja aptuveni 99 000 vēstules, un ceturtdaļa vēstuļu saņēmēju uz tām reaģēja, vai nu skaidrojot atšķirību, vai labprātīgi nomaksājot nenomaksātos nodokļus. Šmite-Roķe skaidroja, ka izsūtīto vēstuļu rezultātā nodokļu ieņēmumi palielināti par sešiem miljoniem eiro, bet vēstuļu adresātiem veiktās kapitāla pieauguma kontroles rezultātā - vēl par 3,4 miljoniem eiro.

Šmite-Roķe sacīja, ka vēl ir palikušas trīs ceturtdaļas adresātu, kuri nav reaģējuši uz vēstulēm, ar tiem VID strādās ar katru individuāli. Piemēram, dažām personām nesakritības starp deklarētajiem ienākumiem un kontu apgrozījumi ir 1,5 miljoni, šie cilvēki jau ir uzrunāti. Ir aptuveni 5000 cilvēku, kuriem starpība ir virs 100 000 eiro, arī ar tiem tiek strādāts, teica Šmite-Roķe.

VID vadītāja informēja, ka muitas kontroles rezultātā nodokļos papildus iegūti trīs miljoni eiro, bet muitas kontrolē no akcīzes precēm - pieci miljoni eiro. Nodokļu nomaksas veicināšanas un nodokļu kontroles pasākumos papildus iekasēti 35,5 miljoni eiro, bet ar nepamatotas nodokļu atmaksas atteikumiem iegūti 14 miljoni eiro.

Noziedzīgu nodarījumu apkarošanā pagājušajā gadā arestēti finanšu līdzekļi 8,3 miljonu eiro apmērā, kā arī arestēta kustamā manta 2,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā novērstais organizētās noziedzības kaitējums pērn bijis aptuveni 16 miljonu eiro apmērā. Savukārt parādu piedziņas rezultātā pērn VID atguvis 575,3 miljonus eiro, teica Šmite-Roķe.