Lauma Paegļkalna ES tieslietu ministru sanāksmē: Eiropai ir vienoti jāvēršas pret sankciju apiešanu un jāatbalsta karā cietušos ukraiņus
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna 31. janvārī Varšavā, Polijas prezidentūras ietvaros, piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā apliecināja Latvijas stingro nostāju atbalsta sniegšanā Ukrainai, kā arī Krievijas atbildības nodrošināšanu.
Sanāksmes laikā tika diskutēts par visaptverošu atbalstu Krievijas agresijas kara upuriem ES. L.Paegļkalna uzsvēra nepieciešamību stiprināt Krievijas īstenotā karā cietušo personu piekļuves palielināšanu dalībvalstu atbalsta pakalpojumiem, tai skaitā sniedzot atbilstošu psiholoģisko, juridisko un informatīvo atbalstu, ievērojami palielinātu šādu cietušo tiesības. Latvijas ieskatā, ja nacionālā līmenī šādu personu atzīst par cietušo, tai pienāktos tāds pats atbalsts un tiesības kā cietušajam par vardarbīgu noziegumu.
L.Paegļkalna diskusijā atkārtoti uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai cīņā pret agresorvalsti Krieviju ir svarīgs jautājums Latvijai: “Jau trīs garus, nogurdinošus un šausmu pilnus gadus Ukraina ir pierādījusi, ko nozīmē cīņa par savu tautu, dzimteni un valsti. Krievijas impēriskais, korumpētais un varaskārais režīms, kas piekrita nelikumīgi sadalīt Eiropu un deportēja vairāk nekā 200,000 Baltijas valstu iedzīvotāju, nekur nav pazudis. Tieši tāpēc ES jāturpina būt neatlaidīgai Ukrainas atbalstītājai. Mēs nedrīkstam baidīties. Šajā globālās nenoteiktības laikā mums jābūt stabilitātes avotam – tikai caur savstarpēju sadarbību un koordināciju mēs varam nodrošināt mieru un drošību."
Tāpat ES līmenī jāīsteno vienotu redzējumu sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanas izmeklēšanas procesā, saucot personas pie atbildības. Kara apstākļos vienots tiesiskais redzējums un regulējums ir starptautiskā miera un drošības uzturēšanas pamatā. Vienlaikus jāatceras, ka Latvijā un citās Eiropas valstīs pastāv Krievijas un to atbalstošo aktīvistu radīto hibrīdo aktivitāšu apdraudējums, kas kopīgiem ES dalībvalstu un NATO spēkiem tiek kontrolēts un ierobežots.
“Mums ir svarīgi skaidri paust atbalstu Ukrainai ne tikai militāri un ekonomiski, bet arī juridiski. Tajā pašā laikā redzam, ka Krievijas agresija izpaužas arī citos veidos – Baltijas jūras infrastruktūras iznīcināšana skaidri parāda, ka esošais tiesiskais regulējums ir nepietiekams, un mums jārod efektīvāki instrumenti reģiona drošības garantēšanai. Cilvēkiem visā ES ir jāspēj justies droši, un tā ir kopīga atbildība – atrast tiesiskus risinājumus, kas pasargā mūsu sabiedrību no hibrīdapdraudējumiem, tostarp jābūt gataviem reaģēt uz dažādiem uzbrukumiem arī proaktīvi,” akcentēja L.Paegļkalna.
Tāpat notika viedokļu apmaiņa par tieslietu sistēmas nākotnes prioritātēm un izaicinājumiem. Latvijas ieskatā mākslīgajam intelektam ir potenciāls tieslietu sistēmas attīstībai. Tas varētu tikt ieintgerēts daudzās jomās, kā, piemēram, procesu vienkāršošanā, tiesas lēmumu pieņemšanā un arī nodrošinot tiesnešiem noderīgus rīkus lietu izvērtēšanā. Tomēr jebkāda mākslīgā intelekta integrācija tieslietu jomā ir jāveic uzmanīgi. Šajā jautājumā ir jāturpina cieša sadarbība starp ES dalībvalstīm un ES iestādēm, lai nodrošinātu vienotu pieeju.
