Rinkēvičs aicina dot Valsts prezidentam tiesības izvēlēties Latvijas Bankas prezidentu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis uz Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu un citu valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas procesa strukturālajām problēmām, kuras, viņaprāt, nepieciešams pārskatīt. Rinkēvičs ierosina mainīt esošo kārtību, piešķirot nominācijas tiesības nevis Saeimas deputātiem, bet kādam ārējam subjektam, kas profesionāli izvērtē kandidātus. Viņš uzskata, ka Latvijas Bankas vadītāju varētu virzīt Valsts prezidents.
Preses konferencē 29. janvārī pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu, Rinkēvičs atzina, ka šis process ir izaudzis līdz "leģendāram" apmēram, taču norādīja uz politiskajām un strukturālajām problēmām. Viņš ierosina pārskatīt pašreizējo kārtību, kurā 10 Saeimas deputāti var nominēt kandidātus, un piedāvā ideju, ka Latvijas Bankas prezidenta un Valsts kontroliera kandidātus varētu virzīt kāds no ārpuses, profesionāli izvērtējot potenciālo atbalstu.
Šis kandidātu izvirzīšanas un atsaukšanas process, kas šoreiz noritēja neviennozīmīgi, parādījis, ka tas ir bijis "nepārdomāts" un radījis neskaidrības ne tikai sabiedrībā, bet arī starp politiķiem, kuri piedalījās. Rinkēvičs uzskata, ka nepieciešams nodrošināt profesionālāku pieeju, lai novērstu politiskās spēles, kas sabojā procesu.
Prezidents atzīmēja, ka šis priekšlikums nav saistīts ar pēdējā brīža likumu izmaiņām, jo nākamās Latvijas Bankas un Valsts kontroles vadītāja ievēlēšana būs pēc pieciem gadiem. Rinkēvičs arī norādīja, ka, ja tiktu ieviesta skaidrāka izvirzīšanas sistēma, būtu mazāk politizēta un vairāk profesionāla pieeja kandidātu izvēlē.
Savukārt premjere Evika Siliņa atzina, ka šoreiz Latvijas Bankas prezidenta meklēšanas process nav bijis vienkāršs, taču piekrita, ka ir nepieciešami uzlabojumi, lai nākotnē šādi procesi būtu efektīvāki.
Līdz šim brīdim Saeima vēl nav izvēlējusies jaunu Latvijas Bankas prezidentu, un, līdz tam, centrālās bankas vadītāja pienākumus izpilda Māris Kālis.
Saskaņā ar sākotnējiem plāniem, Saeimai bija jābalso par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem 2024. gada 19. decembrī, jo 21. decembrī beidzās iepriekšējā bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pilnvaras.
"Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" pagājušā gada decembrī izvirzīja Mārtiņa Kazāka kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Tomēr, saprotot, ka viņam nevar nodrošināt balsu vairākumu, partijas nolēma atsaukt Kazāka kandidatūru.
Turklāt vēl uz šo amatu bija izvirzīti "Stabilitātei!" virzītais Pāvels Kuzmins un koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītais finanšu institūcijas "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.
Taču šīs nedēļas sākumā Purgaile atsauca savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, un "Jaunās Vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.