Siliņa: apspriežam valsts pārvaldei neraksturīgu funkciju nodošanu privātajam sektoram

Premjere norādīja, ka šādas sarunas sāktas ar privāto sektoru. Viņa pauda, kā tādējādi valsts pārvalde tiktu atslogta no tai neraksturīgām funkcijām. Līdztekus valdības vadītāja norādīja, ka tas attiecas arī uz pašvaldībām.

"Valsts pārvalde šobrīd ir gatava no sevis noņemt ļoti daudz liekas nastas, (..) bet mums noteikti būs vajadzīgs atbalsts sarunās ar pašvaldībām, jo tur iet daudz grūtāk," pasākuma klātesošajiem ekspertiem, ierēdņiem, uzņēmējiem un pētniekiem sacīja premjere, norādot, ka pašvaldības ir grūtāk pārliecināt par nepieciešamajām pārmaiņām.

Ja privātais sektors pārņemtu kādas funkcijas, tas veidotu labu vidi arī pašam privātajam sektoram, ļautu attīstīt, iespējams, lētākus, labākus, ātrāk maināmus pakalpojumus, pauda Siliņa. Savukārt valsts un pašvaldības, starptautiskas kompānijas varētu šos pakalpojumus iepirkt.

Piemēram, premjere norādīja uz Ekonomikas ministrijas apņemšanos, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) varētu dažādus projektus vērtēt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Viņasprāt, tas būtu labs resurss, ko pēc tam eksportēt uz citiem tirgiem.

Siliņa norādīja, ka tikai valsts pārvaldei, privātajam sektoram, nevalstiskajām organizācijām strādājot kopā, ir iespējas pārmaiņas.

Vienlaikus valdības vadītāja pauda, ka politikā ir tāpēc, lai mainītu lietas, kuras nestrādā. "Mēs tiešām esam apauguši ar normatīvismu, un daļēji tas ir arī tāpēc, ka mums ir dažādas uzraudzības iestādes, kas prasa par katru soli uzrādīt līgumu, normu, ierakstīt to visu likumā," sacīja valdības vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Eiropas līmenī Latvijai ir savs komisārs, kas atbildēs par birokrātijas mazināšanas jautājumiem - Valdis Dombrovskis. Lai kapitāltirgu attīstītu Eiropas līmenī, 27 dažādas valstu institūcijas, jurisdikcijas "noteikti neveicina mūsu konkurenci ar Ameriku vai kādām citām lielajām ekonomikām," sprieda premjere.

Siliņa norādīja, ka ir jāmeklē veidi, kā digitalizēties un mazināt starp valstīm pastāvošās atšķirības, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība ir vienots veselums.

Premjere norādīja, ka ir jāsamazina dažādas normas, prasības, sarežģītas anketas, kas bieži vien privātajam sektoram vai nevalstiskajām organizācijām ir jāiesniedz, lai varētu virzīties uz priekšu ar kādiem lēmumiem.

Tāpat valdības vadītāja atzina, ka, iespējams, nepieciešams vēl kāds rīks, kas vairāk apvienotu valsts pārvaldi, privāto sektoru un nevalstiskās organizācijas. Viņa piebilda, ka pašlaik Valsts kanceleja ir tā, kas cenšas restrukturizēt "tukšo štatu", veidojot "vakanču banku".

Jau ziņots, ka trešdien Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā notika domnīcas "LaSER" pētījuma "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma" prezentācija un diskusija.

Ziņojumā aplūkoti četri mīti, kas atspoguļojas sabiedriskajās diskusijās par Latvijas valsts pārvaldi. Proti, ka tajā ir pārāk daudz darbinieku, ka strādājošie saņem pārāk lielu algu, ka valsts pārvalde neveicina valsts konkurētspēju, kā arī ka Latvijā ir pārāk liels administratīvais slogs iedzīvotājiem.

Ziņojumā analizēta valsts pārvaldes konkurētspēja, kā arī aplūkota Igaunijas, Dānijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas pieeja valsts pārvaldes samazināšanā.