No bārmeņa līdz ietekmīgākajam cilvēkam Latvijā: Aināra Gulbja neparastais dzīvesstāsts

No bārmeņa līdz miljonāram

Miljonārs Ainārs Gulbis savas profesionālās gaitas aizsāka jau vidusskolas laikā, brīvajā laikā piestrādājot par sanitāru psihiatriskajā slimnīcā, bet 20 gadu vecumā viņš strādāja par bārmeni vairākos Rīgas bāros. Tomēr Gulbja "lielais izrāviens" iesākās 10 gadus vēlāk, kad, nodibinātie sakari viņam palīdzēja uzsākt uzņēmēja gaitas.

1980. gadu beigās datortehnikas preces un kopēšanas iekārtas okupētajā Latvijas teritorijā bija deficīts, tādēļ Ainārs, sadarbojoties ar trimdas latvieti Jāni Gobiņu, nāca klajā ar ideju piegādāt valstī šīs preces no Vācijas. Uzņēmējdarbība abiem gāja no rokas - pieprasījums pēc datortehnikas bija tik liels, ka dažu gadu laikā Gulbis nopelnīja savu pirmo miljonu. 1990. gadā viņš savu tirdzniecības kooperatīvu "Biržas sabiedrība" pārveidoja par AS "Software House Rīga" (SWH) un uzsāka arī programmēšanas biznesu, kas ļāva uzņēmējam iedzīvoties vēl lielākā turībā.

Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad valsti atstāja padomju vara, Gulbja vadītais uzņēmums bija pirmais, kas ieguva tiesības uz dažādiem Latvijas PSR militārā kompleksa un Valsts drošības komitejas (VDK) industrijas objektiem, tai skaitā Liepājas kuģu remonta rūpnīcu un militārās elektronikas ražotāju “Komutatoru”, kas ražoja armijas sakaru līdzekļus un komutatorus. Tajā pat laikā Gulbis ieguva daļas medijos kā "Radio SWH" un laikrakstā "Labrīt", kas 1995. gadā, apvienojoties ar laikrakstu “Neatkarīgās Cīņas” tika pārveidots par laikrakstiem “Diena” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Attiecības ar Lembergu 

Tomēr jaunus augstumus Gulbim palīdzēja kaldināt viņa draudzība ar skandalozo Krievijas uzņēmēju Grigoriju Lučanski, kuram pats Mihails Gorbačovs 1989. gadā piešķīra atļauju izveidot pirmo PSRS nevalstisko ārējās tirdzniecības uzņēmumu, kas tirgotos ar ārzemēm. Draudzība ar Lučanski palīdzēja Gulbim iesaistīties tranzīta uzņēmumu "Ventkālijs", "Ventminerāls" un "Lat Transnafta" vadībā,  kā arī piedalīties "Kālija parka" dibināšanā. 

Kad Gulbis iesaistījās tranzīta uzņēmumu darbībā, kas caur Ventspils ostu izveda dažādu kravu, galvenokārt, naftas produktus, aizsākās viņa attiecības ar bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas tolaik bija uzņēmuma AS "Ventspils nafta" padomes loceklis. Sākotnēji Gulbis vēlējās "Ventspils naftu" privatizēt, un lai to paveiktu ieķīlāja sev piederošās AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) daļas, tomēr privatizācija neizdevās un Gulbis savas LNT daļas zaudēja.

"Deviņdesmito gadu sākumā mēs bijām, teiksim, tuvās biznesa attiecībās. Varbūt pat vairāk – varbūt pat draudzīgās. Aivars Lembergs tajā laikā bija vienīgais cilvēks, ar kuru bija vērts par kaut kādām biznesa attīstībām, pelņām, vispār par kaut ko runāt," Lemberga prāvā 2013. gadā vēstīja Gulbis. Tomēr 90. gadu vidū Lembergs Gulbi no Ventspils tranzītā biznesa izstūma un abu kungu attiecības kļuva naidīgas. Gulbis pat 2010. gadā izteicās, ka "Lembergs viņam un viņa ģimenei savulaik izteicis nāves draudus".

Savukārt Lembergs 2015. gadā izteicās, ka "deviņdesmitajos Ainārs Gulbis bija Latvijas varenākais cilvēks". "Sitot pa savu bikšu kabatu labajā pusē, viņš vienmēr centās atgādināt, ka Latvijas politiķi esot viņa kabatā. Tajā laikā Gulbim piederēja daudz naudas, daudz nekaunības, drosmes un izdomas, bet tas viss bija virzīts tikai uz viņa interešu un ambīciju apmierināšanu un viņa kabatu. Tādēļ uzskatu, ka mans lēmums [izstumt Gulbi no biznesa] bija pareizs, jo drīz pēc tam Gulbja bezjēdzīgā mētāšanās ar naudu un visu pirkšana, veidojot parādus, pielika punktu SWH impērijai," norādīja Lembergs.

Azartspēļu bizness un strīdi ar Zuzānu

Tomēr, minētā kļūme nepielika Gulbja uzņēmējdarbībai punktu - viņš iesaistījās azartspēļu industrijā, kļūstot par azartspēļu nozares pamatlicēju Latvijā. Līdz 2016. gadam Gulbim piederēja 81% "4SG Limited" kapitāldaļu, kas caur šo ofšora uzņēmumu izveidoja Latvijā automātu spēļu zāles zīmolu "Vulkan", kam, pirms pārdošanas, valstī piederēja 20 spēļu zāles ar 432 spēļu automātiem. 2016. gadā Gulbis savas kapitāldaļas pārdeva kazino ķēdei SIA "Olympic Casino Latvia".

Tāpat Ainārs Gulbis bija zināms kā mākslas kolekcionārs, bet šī gada augustā viņš publiski risināja konfliktus ar uzņēmēju Jāni Zuzānu - mākslas mecenātu un Latvijā lielākās azartspēļu industrijas pārstāvošās "Alfor grupa" īpašnieku. Gulbis pauda, ka Zuzāns no viņa pircis gleznas trīs ar pusi miljonu eiro vērtībā, maksājot par tām trīs miljonus eiro skaidrā naudā.

Gulbja skandalozā mīlas dzīve

Ainārs Gulbis jau skolas laikā bija iemantojis "brunču mednieka" slavu un viņa klasesbiedres medijiem atklāja, ka "jau tajā laikā viņš apbūris gan skolas meitenes, gan skolotājas". "Kamēr klasesbiedri vēl ķerstīja meitenes aiz drēbēm, Ainārs mācēja izteikt komplimentus un būt galants," norādīja vienaudzes. Par Aināra pirmo sievu kļuva aktrisei un leģendārā aktiera Ulda Pūcīša meita Milena. 

Abu laulībā 1988. gadā piedzima dēls Ernests, kurš vēlāk kļuva par Latvijas visu laiku labāko tenisistu, kļūstot par pirmo latvieti, kurš spējis iekļūt pasaules tenisa elites simtniekā, un 2014. gadā pat aizsniedzoties līdz ATP ranga 10. vietai. Tiesa, neilgi pēc dēla piedzimšanas, 1988. gadā Milenas un Aināra laulībai pienāca gals. Milena un Ainārs savas attiecības medijos sevišķi neafišēja, tomēr 2016. gadā aktrise žurnālam "Santa" atzina, ka "abi vīri viņai bijuši tikai tāpēc, ka parādījās bērns".

Neilgi pēc tam, kad izjuka Aināra pirmā laulība, viņš par sievu apņēma Vinetu Gulbi, kuru attiecībās piedzima trīs bērni - dēls Kristaps un meitas Elīna un Laura. Laulība izira 2014. gadā, un 7 gadus vēlāk Aināra vecākais dēls, tenisists Ernests Gulbis savus radiniekus iesūdzēja tiesā par piešķirto naudas līdzekļu atmaksu.

Savukārt par Aināra trešo sievu kļuva kādreizējā modele Una Kārkliņa, kura līdz 2018. gadam oficiāli bija precēta ar uzņēmēju Māri Gavaru. Tiesa,  Una savu vīru pameta jau 2016. gadā, kad bez brīdinājuma ar saviem septiņiem bērniem aizbrauca no Latvijas, lai apmestos uz dzīvi Aināra Gulbja apartamentos Tenerifē. Una un Ainārs apprecējās 2023. gada 29. decembrī Rīgā, bet šī gada 2. janvārī noslēdza laulības līgumu par visas mantas šķirtību.

Jau ziņots, ka Ainārs Gulbis (1959-2024) negaidīti devās mūžībā Brazīlijā šī gada 8. decembrī.