Prokremliskais aktīvists Aleksejevs lūdz, lai viņam nozīmē valsts nodrošinātu aizstāvi
No Latvijas aizbēgušajam prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par darbībām, kas vērstas pret Latvijas suverenitāti, tiks nozīmēts valsts nodrošināts aizstāvis, kuru jāapmaksā būs pašam Aleksejevam.
Jau ziņots, Latvijas pilsonis un prokremliskais aktīvists Jurijs Aleksejevs aizbēga no valsts oktobra izskaņā, kad pret viņu tika celtas apsūdzības Krievijas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā. Lai izbēgtu no 5 līdz 15 gadu cietumsoda, viņš devās "bēgļa gaitās" uz Baltkrieviju, lūdzot tai "politisko patvērumu" no "tā saucamās Brīvās Eiropas Savienības", kā viņš pats to dēvēja. Jāpiebilst, ka citā lietā par bērnu pornogrāfijas apriti, naida kurināšanu un neatļautas munīcijas glabāšanu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piesprieda viņam divu gadu ilgu cietumsodu.
Pēc aizbēgšanas no Latvijas Aleksejevs īstenoja propagandistiem ierastu shēmu, sniedzot interviju par "Latvijas netaisnīgo rīcību" propagandas medija "Sputnik" labi zināmajam darbonim Aleksejam Stefanovam. Aleksejevs skaidroja, ka viņam bijusi saruna ar advokāti Immu Jansoni, kas šķietami viņu mudinājusi no valsts bēgt. "Viņa man sacīja: "Jura, aizbrau... Jura, es tevi neglābšu. Tev būs jānosēž [cietumā] 7 - 8 gadi," norāda propagandists
Šobrīd
Tiesu administrācijā aģentūru LETA informēja, ka šodien Kurzemes rajona tiesas sēdē Aleksejevs informējis, ka nav izdevies noslēgt vienošanos ar citu advokātu, vienlaikus lūdzot valsts nodrošinātu aizstāvi. Iepriekšējā tiesas sēdē viņa aizstāve paziņoja, ka lūgusi Zvērinātu advokātu kolēģijas padomei dot piekrišanu atteikties turpmāk aizstāvēt Aleksejevu kriminālprocesā.
Tiesu administrācijā norāda, ka Aleksejevam valsts nodrošinātais aizstāvis šajā gadījumā netiks apmaksāts, bet par viņa pakalpojumu apmaksu būs jārūpējas pašam apsūdzētajam. Kriminālprocesa likums nosaka - ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet vēlas aizstāvja piedalīšanos, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.
Pirmdienas tiesas sēde tika atlikta apsūdzētā Dmitrija Sustretova aizstāves Jeļenas Kvjatkovskas darbnespējas dēļ, tāpēc no izskatīšanas noņemtas arī nākamās tiesas sēde, kas bija plānota 26.novembrī, bet nākamā tiesas sēde ieplānota 2. decembrī.
Aleksejevs VDD publiskajos pārskatos minēts kā prokremliskais vai Krievijas tautiešu politikas aktīvists
Kriminālprocess pret Aleksejevu un diviem nepilsoņiem - Dimitriju Sustretovu un Pjotru Pogorodniju - tika sākts 2018. gada 17. oktobrī, bet 23. novembrī aizturētas trīs personas, kā arī VDD veica kratīšanas ar aizturētajiem saistītos objektos.
Kriminālprocess tiesai nodots 2023. gada 31. janvārī. Apsūdzības saistītas ar interneta vietnes "imhoclub.lv" darbību. Prokuratūrā aģentūru LETA informēja, ka pēc divu apsūdzēto iniciatīvas tika izveidots projekts, kurā tika nodibināta biedrība un izstrādāta interneta vietne "imhoclub.lv", kuras izveidošana, attīstība un uzturēšana tika finansēta no Krievijas Ārlietu ministrijas pakļautībā esošiem nodibinājumiem.
Prokuratūrā uzskata, ka vietnes patiesais mērķis bija Latvijas informatīvajā telpā īstenot informatīvās ietekmes pasākumus, proti, veidot konkrētās vietnes satura kopumu, kas saistīts ar propogandas un dezinformācijas izplatīšanu, nolūkā palīdzēt Krievijai stiprināt ietekmi Latvijā.
Laikā no 2016. līdz 2018. gadam apsūdzētie organizētā grupā nodrošinājuši projekta attīstību, finanšu piesaisti, dibināja kontaktus ar Krievijas vadības un fondu amatpersonām. Interneta vietnes saturu apsūdzētie veidoja atbilstoši iepriekšminēto nodibinājumu noteiktajām vadlīnijām.
Par šīm darbībām katrs organizētās grupas dalībnieks saņēma atlīdzību no projektā radītajiem juridiskajiem nodibinājumiem un biedrības, kuriem finansējumu aptuveni 150 000 eiro apmērā piešķīra kāds Krievijas fonds. Laikā no 2016. līdz 2018.gadam apsūdzētie interneta vietnē ievietoja ne mazāk kā 1016 publikācijas ar mērķi panākt Krievijas valsts institūcijām vēlamu ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu, skaidro prokuratūra.
Viens no viņiem apsūdzēts arī par to, ka publiski slavināja un attaisnoja PSRS īstenoto noziegumu pret cilvēci - deportācijas. Tāpat vēstīts, ka Aleksejevam citā lietā par naida kurināšanu, neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piesprieda divus gadus ilgu cietumsodu, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Savukārt Rīgas apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, lēma Aleksejevam cietumsodu samazināt līdz vienam gadam un vienam mēnesim. Spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā.