VIDEO: Siliņa "Tet" un LMT nākotnē saredz trīs scenārijus, kā virzīties uz priekšu
Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, "Latvijas Televīzijai" norada Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk premjerministre gan nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd tā ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia". Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.
Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.
Jautāta, vai potenciālais Latvijas valsts darījums ar "Telia" varētu notikt jau šogad, Siliņa atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka šādas procedūras parasti aizņem diezgan daudz laika, jo notiek ļoti skrupulozu juristu uzraudzībā. "Tas nav stāsts tikai par lēmumu. Mums ir ļoti svarīgi panākt mūsu stratēģiskās intereses, un tas ir tieši tas, pie kā mēs strādājam, jo viennozīmīgi mums arī jāsaprot, kāpēc uzņēmums ir rīkojies tā, kā tas ir rīkojies," piebilda valdības vadītāja.
Premjere skaidroja, ka telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju biznesā patlaban ir ļoti liela konkurence, un "Latvijas valstij ir jādomā, kā nesamazināt šo uzņēmumu vērtību, bet tieši otrādi - kā padarīt šos abus uzņēmumus dažādu moduļu iespējās, izvirzot dažādus scenārijus, konkurētspējīgākus un pelnošākus, un arī stratēģiski nezaudējot šo valstij svarīgo interesi".
Konteksts
Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par "Tet" un LMT nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres. Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.
Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.
Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.
Ekonomikas ministrs apgalvoja, ka pamatā valdībā šajā jautājumā esot vienprātība, bet trīs nedēļas nepieciešamas, lai sagatavotu precizējumus un tad valdība pieņemtu lēmumu par "konkrētu ceļa karti un konkrētu piedāvājumu". Viņš apgalvoja, ka diskusijās pavadītais laiks netika pavadīts strīdoties, bet detalizēti izrunājot scenārijus.
"Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti," sacīja Valainis. Nonākot pie viena gala piedāvājuma, EM mēģinās vienoties ar otru LMT un "Tet" līdzīpašnieku - "Telia" - par uzņēmumu nākotni. "Ja tās sarunas neveiksies, tad mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd pēc šodienas sanāksmes es skatos uz šo procesu gana pozitīvi," stāstīja Valainis.
Ekonomikas ministrs skaidroja, ka šodien valdībā bijušas padziļinātas diskusijas gan par finanšu stāvokli uzņēmumos, gan par nākotnes perspektīvām, par situāciju Eiropā un pasaulē ar šādiem uzņēmumiem. "Mēs kopumā izskatījām vairākus desmitus dažādu pozīciju, kur ir arī valsts stratēģiskās intereses šajos uzņēmumos, uz kurām mēs bijām uzdevuši sagatavot redzējumu, kādā veidā mēs tālāk šos darbības veidus uzņēmumiem varētu tālāk attīstīt pie viena vai otra scenārija," klāstīja Valainis. Izskatītajos scenārijos pētīti dažādi aspekti, piemēram, "tas, kā redzam šo uzņēmu un tālāko darbību datu centru biznesā".
Valainis uzsvēra, ka valdība detalizēti skatījusi dažādos scenārijus, izvērtējot arī, piemēram, uzņēmējdarbības attīstību ārpus Latvijas. Tāpat vērtētas "iespējas, draudi, veiksmes, neveiksmes, potenciāls vienam vai otram scenārijam". "Neviens no piedāvātiem scenārijiem šobrīd, kas valdībai uz galda, nav viennozīmīgs, katrā no tiem ir pozitīvi aspekti, bet ir arī negatīvi, un ir ļoti svarīgi, lai valdība apzinās šos negatīvos potenciālos scenārijus, kas var rasties vienā vai otra gadījumā," uzsvēra Valainis.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka gala lēmums būs abu akcionāru izšķiršanās, bet iesaistīto uzņēmumu vadītājiem process šobrīd nebūtu jākomentē. "Ja jums pieder kaut kas, ko jūs iedotu pārvaldīt kādam citam, tad tas, ko darīt ar šo konkrēto uzņēmumu, ir jūsu lēmums, nevis pārvaldnieku lēmums," sacīja Valainis. Viņš uzsvēra, ka nonāks pie diskusijām arī ar pašiem uzņēmumiem, tomēr pašreiz tas esot pāragri.
Komentējot sarunu procesa konfidencialitāti, Valainis sacīja, ka Latvijas pusei ir savas intereses, un tāpat arī otram īpašniekam ir savas intereses, un "ja mēs atklāsim šobrīd savus nākotnes attīstības scenārijus, tas viennozīmīgi ietekmē šo uzņēmumu vērtību vienā vai otrā scenārijā". "Ja viens akcionārs kaut ko pasaka, tad tas ir saistošs sarunās, un tas var radīt neizdevīgu situāciju mums tālākajā sarunās," sacīja Valainis.
Ministrs uzsvēra, ka neviens no iespējamiem scenārijiem nav izpildāms mēneša vai divu laikā - visi scenāriji prasītu gadu un vairāk, lai tos ieviestu un lai sagatavotos šiem lēmumiem, saprastu, vai tas ir iespējams un izdarāms. Tostarp tas prasītu daudz sīkāku diskusiju gan ar pašiem uzņēmumiem, gan ar iesaistot dažādas speciālistus, lai veiktu visus nepieciešamos novērtējumus.
Valainis iepriekš neatbildēja uz mediju jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru. Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.