"Bērni kļuvuši par reketieriem!" Halovīns Latvijas sabiedrībā tiek vērtēts pretrunīgi

"Vēlējos padalīties ar interesantu sarunu par Halovīnu. Ar draudzeni pārrunājām bērnības atmiņas par dažādiem svētkiem, un tad nu viena no atmiņām ir par ķekatām. Gari neizpaudīšos, bet mūsu sarunas galvenā doma bija - ja agrāk tu ar dziedāšanu vai dejošanu centies izpelnīties kādu kārumu, tad tagad mūsdienu bērni kļuvuši par tādiem kā reketieriem - dod saldumus, vai būs slikti," sociālajā vietnē "Facebook" norāda Nauris.

Viņš piebilst, ka "daudzi bērni veikalā nopērk masku un uzskata, ka tas ir pietiekoši [lai pieprasītu saldumus], līdz ar to svētki atbalsta lētu patērētāju kultūras daļu. Nepieciešams runāt par mūsu tautas kultūru un tās vērtībām, mācot bērniem, ka viņiem kaut kas jāmāk pašiem, lai kaut ko dzīvē sasniegtu," vēsta vīrietis.

Pasākumam - komerciāla daba?

Arī Inna piekrīt argumentam par patērētāju kultūru, piebilstot, ka "vairāki bērni pa vienu eiro nopērk maskas vai sazīmē seju ar krītiņu un iet diedelēt saldumus". Tāpat viņa piebilst, ka bērni būtu jāizglīto izjokošanas jautājumā, norādot, ka nav adekvāti par salduma nedošanu sasmērēt vai apgānīt kāda īpašumu. Arī Sanita piekrīt teiktajam, norādot, ka "realitāte ir tieši tāda, kādu Nauris to apraksta". Viņa uzskata, ka "daudzi nogremdē savu dvēseli patērēšanas kultā", piebilstot, ka sava identitāte ir jākopj.

Antonijs gan teiktajam par svētku komerciālo dabu nepiekrīt, norādot, ka "tādā gadījumā būtu jāaizliedz arī Ziemassvētki". "Nost ar Ziemassvētkiem. Tur vispār viss ir slikti - komercija, iepīta baznīca," ar ironiju vēsta vīrietis. Bet Inga piebilst, ka "agrāk sejas krāsoja ar sodrējiem, jo maskas veikalos vienkārši nevarēja nopirkt". Linda piemetina: "Vienam žēl sievietei 8. martā pavasara puķīti nopirkt, bet citam - žēl bērnam konču iedot, jo maska ne tāda!"

Vai latvieši "panesas" uz "ievazātiem" svētkiem?

Citiem nepatiku izraisa tas, ka "bērni mūsdienās daudz labrātāk atzīmē Halovīnu, nevis latviešu tradicionālos svētkus, kā, piemēram, Mārtiņdienu vai došanos ķekatās". "Tauta degradējas. Latviešiem ir atzīmējamas ķekatas," norāda Jevgēnija. Arī Aritas viedoklis ir nelokāms: "Tie nav latviešu svētki. Kādēļ mēs pavelkamies uz to, kas ievazāts no ārzemēm? Viegli jau vazāties pa svešām mājām, bičot saldumus un sastrādāt visādas riebeklības, ja saldumi netiek iedoti." "Es neatbalstu šo visu!" norāda sieviete.

Tikmēr lielai daļai ir krasi atšķirīgs viedoklis par svētkiem. "Kādēļ katru gadu jāmaļ viens un tas pats? Kādēļ mums šķiet, ka kāda tradīcija ir laba, bet cita - ne? Ja jau pieturamies pie tradīcijām, kausim arī Mārtiņdienā melnu gaili un ar asinīm apsmērēsim visas durvis!" ironiski norāda Inga. Sanita uzsver, ka "laiki mainās, un mums jāmainās tiem līdzi". "Ja nav vēlmes doties ar laiku roku rokā, tad jāsēž pazemes bunkurā. Pasaule lēnām ved uz vienu vienotu valodu, kopīgām tradīcijām, kopīgiem svētkiem. Protams, ja ir bail laist bērnu diedelēt končas, jo sazin, ko var salikt končas iekšā, tā ir cita runa, bet nejau ņemties par faktu kā tādu," norāda Sanita.

Daina pauž, ka viņai no došanās ķekatās esot bērnības trauma. "Man joprojām ir trauma no dzērves kostīma. Stundām stiept apkārt pagastam skabargainu mietu, kamēr pati esmu satīta pasaules kodīgākajā vilnas deķī, tiešām nebija mans sešgadnieka sapnis. Stīpiņa ar sikspārņiem pārsit šo visos veidos!" norāda sieviete.

Vai svētki ir pretrunā kristīgajām tradīcijām?

Edgars un Astrīda uzskata, ka "Halovīns ir sātanisma svētki". "Piesaukt nelabos garus - kas tie var būt par svētkiem? Latvietis nu gan ir aptracis cilvēks. Savus svētkus un tradīcijas neatzīst, bet skrien pakaļ sātanam," norāda Astrīda. Arī Aina norāda, ka "Halovīns sātanistiem ir nozīmīga diena, jo tajās cilvēki pārģērbjas par raganām, monstriem un citiem mošķiem, ieaicinot savā dzīvē tumsu".

Savukārt Ģedarts skaidro, ka "Halovīns ir cēlies no ķeltu paražām, kad 1. novembrī tika atzīmēti Samhaina jeb vasaras beigu svētki". "Ķelti ticēja, ka Samhaina laikā pazūd robeža starp cilvēku pasauli un visu pārdabisko, un šajā dienā pa zemi staigā gan labie, gan ļaunie spēki. Ķelti uzskatīja, ka šajā dienā mājās atgriežas mirušo dvēseles, tāpēc ģimenes, cerēdamas pielabināt šīs pārdabiskās būtnes, izlika mirušajiem ēdienus un dzērienus. Bērni, kas mūsdienās iet Halovīnos pārģērbušies par mošķiem, patiesībā uztur dzīvas Samhaina tradīcijas," norāda vīrietis.

Kā liecina publiskās aptaujas, 31. oktobrī Halovīnu Latvijā atzīmēs vairāk nekā puse jeb 58 procenti valsts iedzīvotāju. Paredzams, ka bērniem būs iespēja tikt pie gardumiem aptuveni katrā piektajā mājsaimniecībā, jo 22 procenti aptaujāto plāno sagatavot saldumus, ar ko cienāt saldumu meklētājus. Lielāka iespēja izprasīt saldumus būs Zemgalē, kur ar tiem būs nodrošinājušies 26% aptaujāto, un Rīgā, kur šis rādītājs ir par vienu procentpunktu zemāks.

Citi biežākie Halovīna atzīmēšanas veidi ir ķirbja izgrebšana, uz ko norādījuši 17 procenti aptaujāto, Halovīna filmu vai animācijas filmu skatīšanās (16%), mājas izdekorēšana (12%) un došanās uz Halovīna svinībām vai ballīti (12%). Retāk iedzīvotāji plāno pārģērbties vai izmantot Halovīna maskas (9%), paši organizēt Halovīna svinēšanu (7%) un doties saldumu medībās (7%). Savukārt vēl 8% norāda, ka paši nesvinēs, bet bērni dosies saldumu meklējumos.

Visbiežāk Halovīnu atzīmēt plāno jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem - 40% no viņiem plāno skatīties filmas vai animācijas filmas Halovīnu tematikā, aptuveni trešā daļa jeb 36% plāno sagatavot saldumus, ar ko cienāt saldumu meklētājus, un izgrebt ķirbi, uz ko norādījis 31% respondentu. Pētījumu aģentūras "Tribus" veiktajā aptaujā tiešsaistē piedalījās 902 respondenti.