Tiesībsargs kritizē LĀB ētikas komisijas lēmumu nesniegt informāciju par ārsta Edgara Medņa rīcības novērtējumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība, aģentūrai LETA uzsvēra Tiesībsarga birojā.
Tiesībsarga ieskatā, LĀB Ētikas komisijai, skatot jautājumu par ārsta Edgara Medņa publiskajiem izteikumiem par vakcināciju, vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu un aktualitāti sabiedrībā, kā arī publiskojamās informācijas apjomu. Piemēram, anonimizējot personas datus vai sniedzot sabiedrībai informāciju tikai par tās pieņemto slēdzienu. Tas, pēc tiesībsarga domām, ļautu izvairīties no nepamatotas personas datu izpaušanas.
Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne norāda, ka no Satversmē un Informācijas atklātības likumā nostiprinātajām vērtībām izriet, ka cilvēkiem ir tiesības brīvi iegūt informāciju par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Viņa skaidro, ka konkrētajā gadījumā ārsta rīcība un dialogs ar sabiedrību, tostarp, atklājot savu identitāti, veicināja plašu publisku debati par sabiedrībā nozīmīgu jautājumu - bērnu veselību un sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitāti.
"Lai gan komisijas lēmumi ir cieši saistīti ar ārstniecības personas reputācijas risku, tomēr uzskatām, ka sabiedrībai ir svarīgi zināt, vai publiskajā telpā izskanējusī informācija par ārstniecības personas darbībām atbilst ētikas standartiem. Komisijas rīcība liedz iespēju sabiedrībai to noskaidrot," uzsver Piļāne.
Tiesībsarga birojā vērš uzmanību, ka Latvijā spēkā esošie likumi nenosaka Ētikas komisijas pienākumu publiskot tās pieņemtos lēmumus. Tātad informāciju par tās lēmumu saņem tikai konkrētajā pārbaudē iesaistītie un atbildīgās institūcijas.
Savukārt iedzīvotāji Ārstniecības personu reģistrā, kas ir publiski pieejams Veselības inspekcijas tīmekļvietnē, var uzzināt, vai konkrētajam ārstam ir piešķirts vai anulēts sertifikāts, vai sertifikāta darbība ir apturēta. Tas nozīmē, ka plašākai sabiedrībai nav nodrošināta iespēja uzzināt par komisijas pieņemto lēmumu, atzīmē birojā.
"Mūsu ieskatā nepieciešams samērīgi izvērtēt, vai šādos gadījumos cilvēka privātās dzīves neaizskaramības tiesības ir pārākas par sabiedrības tiesībām iegūt informāciju par institūcijas lēmumu. Labā prakse būtu šādu izvērtējumu veikt Saeimas vai Ministru kabineta līmenī un noteikto kārtību attiecīgi nostiprināt," piebilst Piļāne.
Viņa arī norāda, ka tas novērstu situāciju, ka šis jautājums ir pakļauts atšķirīgai interpretācijai.
LĀB Ētikas komisija norāda, ka tās lēmums nav publiskojams, jo tas būtu pretrunā ar Vispārīgajā Datu aizsardzības regulas 10.pantā noteiktajām prasībām. Savukārt Tiesībsarga birojā vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atzinusi, ka šī panta mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību pret personas datu apstrādi, kas to īpašās sensitivitātes dēļ var radīt īpaši smagu iejaukšanos personas pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. EST praksē minētā panta piemērojamība atkarīga no tā, vai attiecīgais sods ir krimināltiesiska rakstura, skaidro birojā.
Tiesībsargs uzskata, ka Ētikas komisijas piemērojamie disciplinārsodi nav krimināltiesiska rakstura. Šis jēdziens, tiesībsarga ieskatā, interpretējams plašāk, neaprobežojoties ar kriminālatbildību Krimināllikuma izpratnē. Tādējādi atsaukšanās uz regulas 10.pantu konkrētajā gadījumā neesot pamatota.
Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja personas datu izpaušana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, uzsver tiesībsargs.
Jau ziņots, ka LĀB Ētikas komisija nolēma rosināt anulēt Āgenskalna klīnikā strādājošajam Mednim izsniegto sertifikātu pediatra specialitātē un homeopāta papildspecialitātē.
Žurnāliste Inga Spriņģe tviterī publiskojusi biedrības viņai kā vienai no iesniegumu autorēm sniegto atbildi, kurā teikts, ka Ētikas komisija nolēmusi izteikt priekšlikumu LĀB Sertifikācijas padomei anulēt Mednim izsniegto sertifikātu, jo viņš būtiski pārkāpis ētikas normas.
Pēc nevakcinētā zēna nāves Mednis vietnē "Telegram" spriedelēja, ka ar difteriju slimojošo bērnu vecāki esot izmantojuši savas Pacientu tiesību likumā noteiktās tiesības un pieņēmuši lēmumu atteikties no meitu turpmākas ārstniecības, jo esot secinājuši, ka "meitu veselībai un dzīvībai var tikt nodarīts kaitējums, kā tas notika ar brālīti, kuru vecāku ieskatā "noārstēja" līdz nāvei".
Šāda vēršanās pret ārstējošajiem mediķiem izsauca asu Bērnu slimnīcas pretreakciju, aicinot dažādas institūcijas vērtēt Medņa rīcību. Latvijas Pediatru asociācija lūdza apturēt Mednim izsniegto sertifikātu.
Arī LĀB tika izteikts nosodījums par šiem paziņojumiem un nolemts, ka LĀB Ētikas komisija vērtēs Medņa publiskos izteikumus par vakcināciju, lemjot arī par jautājuma tālāku virzīšanu Sertifikācijas padomē. Ētikas komisijas lēmumu tika pieņēmusi, taču kategoriski atteicās to izpaust, jo to nevēloties pats Mednis. LĀB šo vēlmi respektēja, atsaucoties uz vispārīgo datu aizsardzības regulu.
Tāpat LĀB valde lūdza tiesībsargājošām institūcijām vērtēt, vai Medņa publiskajos izteikumos sociālajos tīklos nav saskatāma iespējama naida runa. Valsts policija (VP) ir atteikusies sākt kriminālprocesu pret Āgenskalna klīnikā strādājošo Medni pēc saņemtajiem iesniegumiem no Veselības inspekcijas un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai par iespējamu neslavas celšanu slimnīcai un tās personālam. Arī Rīgas Ziemeļu prokuratūrā, izvērtējot LĀB, iesniegumu nolēmusi nesākt kriminālprocesu.
VP šādu lēmumu pieņēmusi, uzsverot, ka krimināllikumā atbildība paredzēta par neslavas celšanu otrai personai, nevis pret iestādi vai uzņēmumu. Savukārt prokuratūra vērtēja, ka ārsti nav īpaši aizsargājama grupa, attiecīgi goda aizskārums esot risināms civiltiesiskā tiesvedībā, nevis kriminālprocesā.
