Izraēlas un Irānas konflikta tālākā saasināšanās būs atkarīga no ASV prezidenta vēlēšanu rezultāta, vērtē eksperts
foto: AFP/Scanpix
Izraēlas un Irānas konflikta tālākā eskalācija būs atkarīga no ASV prezidenta vēlēšanām novembra sākumā.
Sabiedrība

Izraēlas un Irānas konflikta tālākā saasināšanās būs atkarīga no ASV prezidenta vēlēšanu rezultāta, vērtē eksperts

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Izraēlas un Irānas konflikta tālākā eskalācija būs atkarīga no ASV prezidenta vēlēšanām novembra sākumā, pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.

Izraēlas un Irānas konflikta tālākā saasināšanās b...

Viņš atzina, ka Izraēlas armijas atbildes triecieni armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām Irānā bija gaidāmi. Vienlaikus eksperts prognozē, ka "ar to nekas nebeigsies" un "šī ir tikai viena lappuse Izraēlas-Irānas attiecībās".

Izraēlas trieciens pagājušajā naktī esot ievērojamāks nekā aprīlī, kad tā veica "pavisam ierobežotu" triecienu pret Irānas radariem un pretgaisa sistēmām. Šoreiz Izraēlas mērķis bijis pašā Teherānā un ar ierobežotu triecienu tā nodarījusi lielākus postījumus Irānai, nekā tā ar savu masīvo ballistisko raķešu uzbrukumu iepriekš. Andžāns atsaucās uz Irānas paziņojumu, ka trieciena rezultātā bojā gājuši divi karavīri.

"Šis acīmredzot bija Izraēlas signāls: ja Irāna atriebsies, nākamreiz būs nopietnāks atbildes trieciens. (..) Izraēla iepriekš paziņojusi, ka nekad nepieļaus, ka Irāna top par kodolvaru, ar kodolieročiem," pauda Andžāns. Viņš atsaucās uz Irānas apņemšanos atbildēt Izraēlai, lai gan tā brīdināta "no vairākām pusēm", ka tas nebūtu prātīgi, jo varētu nonākt sliktākā situācijā.

"Irāna atklāti runā, ka Izraēlai nav tiesību pastāvēt, un saspīlējums turpināsies, kamēr Irānā nenotiks jauna revolūcija," sprieda eksperts, norādot, ka iepriekš Izraēlas teritorijā nebija uzbrukumu no Irānas.

Izraēlas atbildes triecieni būtu "ievērojami masīvāki", ja netuvotos ASV prezidenta vēlēšanas un nebūtu ASV brīdinājumu, uzskata Andžāns. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs ASV viceprezidente Kamala Herisa, viņas administrācija varētu vairāk ierobežot Izraēlu.

"Jautājums, vai Izraēla klausīs. Ja tiešām būs nopietni draudi, ka Irāna tūlīt, tūlīt iegūs kodolieročus, tad Izraēla reaģēs jebkurā gadījumā," uzskata eksperts.

Turpretim eksprezidenta Donalda Trampa uzvaras gadījumā Izraēlas pozīcija varētu būt asāka, un pastāv lielāka iespēja, ka konfrontācija būs plašāka, tostarp ASV varētu pievienoties Izraēlai. Eksperts arī norādīja, ka Tramps vairāk simpatizē Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu, jo Trampa prezidentūras laikā ASV izstājās no kodolvienošanās ar Irānu, kā arī atzina Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, ko neatbalstīja starptautiskā sabiedrība.

Kā vēstīts, Izraēlas armija sestdienas rītā paziņoja, ka tā veikusi triecienus armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām Irānā. Izraēlas armija pavēstīja, ka tās triecieni skāruši Irānas raķešu ražotnes, raķešu kompleksus un citas sistēmas vairākos reģionos.

"Vadoties pēc izlūkdatiem, Izraēlas Gaisa spēku lidmašīnas trāpījušas raķešu ražošanas objektiem, kuros tika izgatavotas raķetes, ko Irāna pēdējā gada laikā izšāva uz Izraēlas valsti," teikts Izraēlas armijas paziņojumā. "Vienlaikus Izraēlas armijas uzbruka zeme-gaiss raķešu kompleksiem un citām Irānas gaisa spējām. Atbildes trieciens ir pabeigts un misija ir izpildīta".

Irāna apstiprināja, ka Izraēlas uzbrukums bija vērsts pret militārajiem objektiem galvaspilsētā Teherānā un citās valsts daļās, bet paziņoja, ka tas nodarījis "ierobežotus postījumus".

Armija paziņoja, ka šie triecieni tiek veikti tāpēc, ka Irānas valdība un tās sabiedrotie "ir nemitīgi uzbrukuši Izraēlai" kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" uzbrukuma Izraēlai pērnā gada 7. oktobrī.

Šie uzbrukumi Izraēlai notikuši septiņās frontēs, tai skaitā tieši no Irānas, teikts Izraēlas Aizsardzības spēku paziņojumā lietotnē "Telegram". Izraēla karo Gazas joslā pret "Hamās" un ziemeļu frontē pret Irānas atbalstīto Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah". "Kā jebkurai citai suverēnai valstij pasaulē Izraēlas Valstij ir tiesības un pienākums atbildēt," teikts Izraēlas Aizsardzības spēku paziņojumā "Telegram".

Izraēlas triecieni Irānas mērķiem sestdien tiek uzskatīti par atbildi uz Irānas uzbrukumu Izraēlai 1. oktobrī, kad Irāna izšāva uz Izraēlu aptuveni 200 ballistiskās raķetes.

Irānas valsts televīzija ziņoja par vairākām eksplozijām Teherānas apkārtnē un ziņots arī par eksplozijām Teherānas centrā, un Irānas Civilās aviācijas organizācija atcēla avioreisus visos maršrutos līdz turpmākam paziņojumam.

Sīrijas valsts mediji ziņoja, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība pārtvērusi "naidīgus mērķus" pie Damaskas un ka Izraēlas armija uzbrukusi vairākiem militāriem objektiem Sīrijas dienvidos un centrālajā daļā. Reaģējot uz Izraēlas gaisa triecieniem Irānai, tās kaimiņvalsts Irāka sestdien apturēja visu gaisa satiksmi līdz turpmākam paziņojumam.

ASV Baltā nama administrācija paziņoja, ka "mērķētie" Izraēlas "triecieni militāriem mērķiem" Irānā ir "pašaizsardzības īstenošana" pēc Irānas ballistisko raķešu uzbrukuma Izraēlai 1. oktobrī. ASV pavēstīja, ka nav iesaistītas šajos Izraēlas triecienos, bet Pentagons un Baltais nams iepriekš tika informēti par tiem.