Pielīmēja ar līmlenti? Rīgas dome skaidro, kādēļ tā nomarķēta pirmā drošā patvertne pilsētā
Šodien kameru priekšā Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (V) un viņa vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”) nomarķēja pirmo drošo patvertni Rīgā.
“Nupat nomarķējām pirmo Rīgas pašvaldības īpašumā esošo droša patvēruma vietu. Zem šīs vienkāršās zīmes slēpjas pamatīgs sagatavošanās darbs. Tuvākajos mēnešos Rīgas iedzīvotāji pilsētvidē redzēs arvien vairāk šādu zīmju. Pirmajā kārtā varēsim nomarķēt un sagatavot 134 droša patvēruma vietas,” portālā “X” raksta Ozola:
Nupat nomarķējām pirmo Rīgas pašvaldības īpašumā esošo droša patvēruma vietu. Zem šīs vienkāršās zīmes slēpjas pamatīgs sagatavošanās darbs. Tuvākajos mēnešos Rīgas iedzīvotāji pilsētvidē redzēs arvien vairāk šādu zīmju. Pirmajā kārtā varēsim nomarķēt un sagatavot 134 droša… pic.twitter.com/OyQWkylgQG
— Linda Ozola (@OzolaLV) October 2, 2024
Pirmā nomarķētā vieta ir bērnudārza teritorija Dreiliņu apkaimē. Taču tika pamanīts, ka zīme – kurai pēc politiķu ceremonijas kameru priekšā vēl būs arī funkcija krīzes brīdī informēt sabiedrību – pie sienas piestiprināta ar, iespējams, līmlenti.
Saprotams, ka radās jautājums – vai šis ir efektīvākais veids, kā nostiprināt šāda veida zīmi, kurai ir būtiska funkcija dabas stihiju vai militāra uzbrukuma laikā.
RD Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons paskaidroja, ka šajā vietā ir siltināta bērnudārza siena (putuplasts), tāpēc tika nolemts plāksni pielīmēt, nevis urbt siltinājumā caurumus.
Citās vietās tikšot domāts par adekvātu katram gadījumam risinājumu: “Plāksnes tiks piestiprinātas, izvērtējot katrā vietā esošos apstākļus. Ja pielīmētās plāksnes neturēsies, tad tiks lemts par citiem risinājumiem.”
Rīgā sāk marķēt patvēruma vietas
Jau vēstīts, ka šodien Rīgas pašvaldība sāks marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Patvēruma vietu marķēšana plkst.10 sākās Dreiliņu apkaimē esošajā bērnudārzā, Dzilnas ielā 20, kā arī blakus esošajās dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas.
Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes. Pašlaik pašvaldība gatava sākt patvēruma vietu iezīmēšanu pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.
Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā.
Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.
Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma.
Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās un citviet.
Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.
Marķēšanas laikā notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas domes vadība, pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis un VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Nokļūšanai uz pasākuma vietu mediju pārstāvjus līdz plkst.9.20 pie Rātsnama gaidīs mikroautobuss.
Kā ziņots, Rīgas dome 27. martā vienbalsīgi pieņēma jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā.