FOTO: Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvo Žaka Ofenbaha opera "Hofmaņa stāsti"

Žaka Ofenbaha opera "Hofmaņa stāsti" tapa franču diriģenta Frederika Šaslēna muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā. Uzveduma scenogrāfs ir Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka, horeogrāfe – Linda Mīļā, gaismu mākslinieks – Euģenijus Sabaļausks. 

Titullomu jauniestudējumā atveido ievērojamais itāļu tenors Džordžo Berrudži un Latvijas Nacionālās operas solists Artjoms Safronovs. Lomās – Rihards Mačanovskis (Lindorfs/Kopeliuss/Mirakls/Dapertuto), Štepānka Pučālkova vai Laura Grecka (Mūza/Niklauss), Annija Kristiāna Ādamsone vai Inga Šļubovska-Kancēviča (Olimpija), Jūlija Vasiļjeva vai Inna Kločko (Antonija), Dana Bramane vai Tatjana Trenogina (Džuljeta) un citi. 

Žaka Ofenbaha opera krāšņi izspēlē vācu romantisma rakstnieka Ernsta Teodora Amadeja "Hofmaņa stāstu" motīvus. Operas titulvaronis Hofmanis atceras gadījumus, kad ir bijis kvēli iemīlējies: graciozajā Olimpijā, kas izrādījās zinātnisks izgudrojums, nevis dzīva sieviete; smagi slimajā Antonijā, kuru nogalināja viņas aizraušanās ar vokālo mākslu; un kurtizānē Džuljetā, kuras interese par Hofmani bija savtīga un ātri gaistoša. 

Hofmaņa stāsti pirmizrādi piedzīvoja 1881. gada februārī Parīzes Komiskajā operā – četrus mēnešus pēc Žaka Ofenbaha nāves. Latvijas Nacionālajā operā līdz šim Hofmaņa stāsti iestudēti četras reizes – 1923., 1938., 1954. un 1982. gadā. 

"Šai operai piemīt īsta burvestības vara, valdzinājums, kuru rada Ofenbaha muzikālā ģenialitāte,” operu "Hofmaņa stāsti" raksturo Frederiks Šaslēns, kurš nesen veidojis šis operas jauniestudējumus arī Drēzdenes Zempera operā un Milānas Teatro alla Scala. 

“Mūsu interpretācijā Hofmanis operas prologā vairs nav radošās krīzes nomocīts romantisku tekstu autors, bet gan mūsdienu cilvēks – mākslas darbu kolekcionārs. Kopdzīve ar mīļoto sievieti, operdziedātāju Stellu, nav izdevusies paša Hofmaņa vainas dēļ. Hofmanis, viņa kaķis Niklauss un sāncensis Lindorfs halucinogēno sēņu ietekmē dodas ceļojumā, kas ļauj iepazīt bezapziņā apslēpto. Stāsti par Olimpiju, Antoniju un Džuljetu atspoguļo dažādu laikmetu un mākslas stilus,” stāsta režisors Aiks Karapetjans, kura mērķis ir šo operu padarīt mazliet komiskāku, eksperimentējot ar dažādiem žanriem: komēdiju, traģēdiju un melodrāmu.

Nākamās izrādes 29. septembrī, 4. un 6. oktobrī un 20. novembrī, 10. janvārī, 29. martā, 9. maijā un 12. jūnijā.