Godināti pagājušā gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori. FOTO
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis (no labās) pasniedz LZA diplomu par pirmo reizi demonstrēto elektronu pāru skaldīšanu nanoelektroniskajā "kvantu paātrinātājā" Latvijas Universitātes cietvielu fizikas institūta vadošajam pētniekam Vjačeslavam Kaščejevam.
Sabiedrība

Godināti pagājušā gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autori. FOTO

Jauns.lv

Par izciliem zinātniskajiem sasniegumiem pagājušajā gadā šodien apbalvojumus saņēma 12 zinātnisko sasniegumu autori, liecina LZA mājaslapā publicētā informācija.

Godināti pagājušā gada izcilāko zinātnisko sasnieg...

Balvas tika pasniegtas par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē un praktiskajos pielietojumos.

Par izcilākajiem sasniegumiem teorētiskajā zinātnē atzīti tādi projekti kā elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā "kvantu paātrinātājā", kura autors ir LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs. Godināta arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieku Jāņa Timošenko, Andra Anspoka un Aleksandra Kalinko jauna evolucionāro algoritmu metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi.

Tāpat godināts darbs, apkopojot Latvijas zinātnieku jaunākos atzinumus par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti. Darba galvenais redaktors bija akadēmiķis Jānis Stradiņš. Par izcilām atzītas arī baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. Šīs kartes izveidoja zinātniece kā Anna Stafecka.

Izcilāko sasniegumu sarakstā iekļauts arī pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicētais akadēmiskais Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" IV sējums "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915". Šī darba zinātniskais redaktors ir profesors Eduards Kļaviņš. Izcilāko pērnā gada teorētisko zinātņu sasniegumu sarakstu noslēdz zinātnieces Birutas Bankinas vadībā izstrādātais pētījums par ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnībām un to izplatības likumsakarībām Latvijas apstākļos.

Savukārt praktisko pielietojumu izcilību sarakstā iekļauta Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela "belinostats", kas atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferālās T-limfomas ārstēšanā. To izstrādāja Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš un Einārs Loža.

Augstu novērtētas ir arī jaunas augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos. Šī sasnieguma autori ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētnieki Dzintars Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Arturs Vīksna un Vadims Bartkevičs.

Izcilāko sasniegumu vidū ir arī Rīgas Tehniskā universitātes zinātnieku akadēmiķa Jurija Merkurjeva, Arņa Lektauera, Galinas Merkurjevas, Julijas Petuhovas, Andreja Romānova un Jāņa Zvirgzda izstrādātā integrētā intelektuālā platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam, kā arī enciklopēdiskā monogrāfijā apkopotie pasaules un Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumi. Par šo darbu jāpateicas bioloģijas doktoram Aldonim Vēriņam.

2014.gada izcilāko zinātnisko sasniegumu sarakstā iekļautas arī tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām. Šīs tehnoloģijas izstrādāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes un Latvijas Valsts augļkopības institūta pētnieki.

Tāpat izcilāko sasniegumu vidū ir augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas paņēmiens ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa (BRV) eliminācijas paņēmiens, pielietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās. Šo darbu izstrādājuši Latvijas Valsts augļkopības institūta un Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētnieki Inga Moročko-Bičevska, Gunārs Lācis, Līga Lepse, Alina Gospodarika, Irita Kota-Dombrovska, Neda Pūpola un Ineta Samsone.

Jau vairākus gadus tradicionāli decembra nogalē LZA konkursa kārtībā izvēlas gada izcilākos sasniegumus zinātnē. Pērn LZA izsludinātajā konkursā piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju, kuras iesniedza 39 pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzina 12 sasniegumus, kas 2014.gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī praktiskajā pielietojumā.

Par izciliem zinātniskajiem sasniegumiem pagājušajā gadā apbalvojumus saņēma 12 zinātnisko sasniegumu autori.

2014.gada izcilāko zinātnisko sasniegumu autoru godināšana

Par izciliem zinātniskajiem sasniegumiem pagājušajā gadā apbalvojumus saņēma 12 zinātnisko sasniegumu autori.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA