Kā Jūrmala izskatījās sendienās? FOTO
Jūrmalas kā kūrorta attīstība sākās 19. gadsimta pirmajā pusē. Pateicoties Ķemeros atklātajām ārstniecisko dūņu un minerālūdens atradnēm, 1838. gadā te tapa valsts kūrorts, 1843. gadā no Rīgas uz Dubultiem sāka kursēt pasažieru tvaikonis, peldvietas vēl vairāk uzplauka līdz ar dzelzceļa atklāšanu.
Vēstures liecības atklāj Jūrmalas pilsētas muzeja galvenā krājuma glabātāja Inese Helviga.
Ar dzelzceļa Rīga–Tukums atklāšanu 1877. gadā sākās Jūrmalas kūrorta uzplaukums. Dzelzceļa tilts pār Lielupi atrodas tajā pašā vietā, kur mūsdienās. No vairākiem projektiem par labāko atzina šo, lai vilcienu satiksme būtu pieejama arī Buļļos pie Lielupes un Bulduros. Pirmā pasaules kara laikā 1918. gadā tiltu daļēji sagrāva. 1922. gadā atjaunoja.
Asaru osta ap 1913. gadu. Uz steķiem uzceltā būve ūdenī ir jūras paviljons, pie kura tolaik piestāja izklaides motorlaiva “Elza”. Uz tās bija vieta 50 peldu viesiem, bija slēgta virsbūve, kur patverties sliktā laikā. 1914. gadā kursēja jau divas motorlaivas.
Peldu steķis Majoros 1910.–1914. gadā. Tādas būves atpūtnieku ērtībām bija katras Majoru ielas galā, kopā divpadsmit. Katram peldētājam bija sava kabīne, kur pārģērbties, nebrienot pāri sēkļiem, uzreiz varēja tikt dziļākā ūdenī. Bija jāpērk biļetes, varēja arī iegādāties abonementus. Vētras steķus postīja, tāpēc katru pavasari tos atjaunoja. Laivas priekšplānā liecina, ka tolaik šeit vēl bija zvejnieku ciems. Zivis bija laba prece atpūtniekiem.
Edinburgas jūras paviljons, ar ēstuvi un mūziku, uzbūvēts 1909. gadā. Tas atradās uz kāpas, mūsdienu Turaidas ielas galā aiz Dzintaru koncertzāles. 1935. gadā paviljons nodega. Inese Helviga ir tikusies ar šīs nelaimes aculiecinieci, simtgadnieci, kura atcerējās, ka ļaudis, skatoties liesmās, balsī raudāja – tik ļoti žēl bija skaistās koka ēkas.
Jomas iela, pie krustojuma ar Tirgoņu ielu. 1905.–1907. gads.
Dāmu stunda uz peldu steķa, 20. gadsimta sākums.
