Kiberdrošības uzņēmuma vadītājs Kirils Solovjovs: Latvijā jāatceļ pensiju sistēma
Attiecībā uz pensiju sistēmu raidījumā "Preses klubs" savu viedokli pauda kiberdrošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs.
"3. pensiju līmenis ir investīciju instruments cilvēkiem, kuriem kādu miera sajūtu rada vārds "pensija". 1. un 2. pensiju līmenis ir piramīdas shēma. Es jau 10 gadus publiski esmu runājis par to, ka Latvijā jāatceļ pensiju sistēma. Tas ir jāizdara paredzami un laicīgi jāpasaka, ka, piemēram, pēc 30 gadiem valsts beigs maksāt pensijas. Lai cilvēki var sākt krāt. Cilvēkiem jāapgūst finanšu pratība - kā tikt pie naudas, kā noturēt, uzkrāt."
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.
Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.
Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru. Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.
Tāpat ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu. Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro. Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.
Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%. Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
