Saeima noraida cietumsodus kartelistiem
Vairākums Saeimas deputātu neatbalsta priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Konkurences padomes pēdējos gados atklātajās lielākajās karteļu lietās, piemēram, būvnieku, ceļu būves un autobusu pārvadātāju karteļos sodi no pieķertajiem uzņēmumiem iekasēti daļēji. Ne vienā no šīm lietām sods nepienākas īpašniekiem vai vadītājiem, kas karteļus organizē. Naudas sodi paredzēti tikai pašām firmām.
“Mēs ar to saskaramies plašāk tieši karteļu lietās, kur tauta gaida, kad kādu sauks pie atbildības, bet nevienu nesauc pie atbildības, un tad pārmet mums. Tāpēc mēs nācām ar šo iniciatīvu, ka šis jautājums būtu jāpārskata,” pirms nedēļas intervijā LTV pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ģenerālprokuratūra gada sākumā iesniedza Saeimā priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos publiskos iepirkumos. Tā attiektos tieši uz fiziskām personām, un draudētu arī ar cietumsodu. Pret ieceri uzstājās deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), Ekonomikas ministrijas un uzņēmēju pārstāvji. Galvenais pārmetums bija, ka ideja nav pietiekami izdiskutēta. Karteļu kriminalizēšanu no otras puses atbalstīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), Tieslietu ministrijas un KNAB pārstāves. Taču komisijā priekšlikumam balsu nepietika.
“Mēs esam pret veidu kādā šie grozījumi virzās Saeimā. Grozījumi Saeimā tika iesniegti 2.lasījumā paketē kopā ar cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem,” kritizē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Vēlāk deputāts Judins sagatavoja uzlabotu Krimināllikuma grozījuma variantu. “Manuprāt, ir svarīgi, ka brīdī, kad kāds sāk skaņot iepirkumus ar domu, kā tos sadārdzināt, lai viņš turētu galvā domu, ja to uzzinās, var būt arī kriminālatbildība,” izmaiņu nepieciešamību pamato Judins. Taču pretestība karteļu kriminalizēšanai bija tik pat liela. Ieceres pretinieki lielākoties centās panākt, lai grozījumus vispirms izskata citos formātos un virza caur valdību.
Interesanti, ka grozījumu virzību Saeimā aktīvi neatbalstīja tieši ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) padomniece, taču Konkurences padomei, kura atrodas ekonomikas ministra pārraudzībā, nekādu pretenziju nebija. Vaicāts, vai starp Konkurences padomi un Ekonomikas ministriju ir strīds šajā jautājumā, padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbild: “Par strīdu to nevar saukt. Tie ir dažādi viedokļi. Mēs raugāmies pozitīvi neitrāli uz šo likumprojektu, savukārt Ekonomikas ministrija ir pret.”
Ekonomikas ministrija gatavojot "maigāku variantu"
Valainis intervijā “de facto” pauž, ka viņam neesot iebildumu, ja Saeima lemjot par vienu vai otru jautājumu, bet “kāpēc tad ir visas tās padomes, darba grupas un visas tās institūcijas, kas strādā pie cita veida regulējuma.” Ekonomikas ministrija pašlaik gatavo citu, maigāku variantu. Tas, kā izriet no amatpersonu teiktā, neparedz kriminālsodus karteļu dalībniekiem, bet administratīvus sodus.
Valainis pats kriminālatbildību fiziskām personām par karteļu organizēšanu nevēlas: “Es uzskatu, ka šīm personām ir jābūt cita veida atbildībai. Tā būtu ierobežošana vispār darboties šajā nozarē tālāk, ja tādi pārkāpumi tiek pieķerti, tie būtu arī naudas sodi, pastiprināti naudas sodi arī šiem uzņēmumiem.” Saskaņā ar Konkurences padomes apkopoto informāciju, kriminālatbildība karteļu dalībniekiem ir ieviesta Vācijā, Francijā, Norvēģijā, Īrijā, Polijā, Slovēnijā un Igaunijā.
Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Gorkšs kopumā iebilst pret jauniem sodiem: “Darba devēju konfederācija nav par sodu palielināšanu vai aizliegto vienošanos kriminalizēšanu. Bet ja ir politiska griba šos sodus padarīt stingrākus, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā ir jābūt šādam izvērtējumam.”
Liepiņa: "Jūs mani uzvelkat ar saviem priekšlikumiem!"
Pirms nedēļas Saeimas vairākums Judina piedāvātos grozījumus neatbalstīja. “Andrej Judin, jūs ar saviem priekšlikumiem par sodīšanu, par policejisko valsti, pret uzņēmējiem, jūs mani uzvelkat kaut kā īpaši,” no tribīnes neslēpa deputāte Linda Liepiņa (LPV). “Tas balsojums nebija par to, ka mēs atbalstām karteļus, kā to nodefinēja Judina kungs, bet tieši vairāk par to procedūru, ka netika uzklausītas visas puses,” tā savu noraidošo attieksmi pamato deputāts Edgars Putra (AS).
Pret balsoja ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, ko pārstāv arī ekonomikas ministrs. ZZS deputāts Kūtris uzskata, ka Konkurences padome jau piemēro pietiekoši lielus sodus juridiskām personām, savukārt pakaļ atsevišķiem uzņēmējiem tiesībsargājošām iestādēm nebūtu jānāk. Viņš savu nostāju skaidro, izmantojot būvnieku karteļa piemēru.
“Šīs juridiskas personas, šie uzņēmumi ir pietiekami bagāti vai pietiekami finansētspējīgi, lai varētu cīnīties tiesā. Ja šajā gadījumā sitiens būtu pa tiem uzņēmējiem jeb fiziskām personām, viņām nebūtu iespējas tik labi aizsargāties, jo tur būtu tikai apsūdzība, virzība uz priekšu un teiktu: jūs tā vienojāties, jūs izdarījāt noziedzīgu nodarījumu. Es teiktu tā, paldies Dievam, šīs darbības šobrīd vēl nav kriminālas,” saka Kūtris.
Judins uzskata, ka priekšlikums bijis labs
Judins gan uzskata, ka viņa priekšlikums bijis labs un pareizs: “Es arī no tribīnes stāstīju, kur ir problēma, ka mums ir atbildība juridiskām personām. Jā, uzņēmumam var būt naudas sods, pats cilvēks ne ar ko neriskē. Un ja uzņēmums ierēķina tādu iespējamu zaudējumu, ka viņam būs jāsamaksā naudas sods, tad var vienkārši nodarboties ar tādām lietām un bez riska. Tas nav pareizi.”
Pēc Saeimas lēmuma noraidīt priekšlikumu par karteļu kriminalizēšanu prokuratūra, KNAB un Konkurences padome izplatīja kopīgu paziņojumu. Tajā uzvērts, ka grozījumi bija būtiski, lai atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziegumiem publiskos iepirkumos. Nožēlu par Saeimas balsojumu paziņojumā izteica arī Amerikas Savienoto valstu vēstniecība Latvijā.
