LDDK neredz ievērojamu valdības izdevumu ietaupīšanu - tā vietā izvēlēts ceļš izmantot otro pensiju līmeni
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neredz, ka valdība būtu ievērojami samazinājusi savus tēriņus, un norāda, ka tā, budžeta veidošanā, izvēlējusies izmantot otro pensiju līmeni.
Tomēr LDDK piekrīt virzīt tālāk iekļaušanai valsts 2025.gada budžeta paketē piektdien prezentēto nodokļu reformas piedāvājumu ar atrunām, ka šī sistēma var darboties, ja netiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), norāda LDDK prezidents Andris Bite.
Tāpat LDDK ieskatā sistēma var darboties, ja tiek turpināts darbs pie valsts sektora izdevumu mazināšanas, kā arī tiek turpināts darbs, lai sasniegtu darbaspēka nodokļu konkurētspēju arī lielo algu sektorā. Bite norādīja, ka LDDK uzstādījums izmaņām nodokļu politikā bija nodokļu sistēmas vienkāršošana un Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēja Baltijas reģionā.
"Uzstājām un turpinām uzstāt uz valdības izdevumu samazināšanu 5% apmērā, kas ļautu finansēt drošības un citas prioritātes un kalpotu kā kompensējošs mehānisms darbaspēka nodokļu izmaiņu ieviešanai," akcentēja Bite. Viņš norādīja, ka pirmais no mērķiem ir sasniegts, jo jau 2025.gadā paredzēts pāriet no diferencēta uz fiksētu neapliekamo minimumu, kas vienkāršos nodokļu administrēšanas procesus. Vienlaikus Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēja Baltijas valstu vidū ir panākta daļēji - jāturpina darbs pie lielo algu nodokļu konkurētspējas veicināšanas.
"Attiecībā uz kompensējošiem mehānismiem diemžēl neredzam ievērojamu valdības izdevumu ietaupīšanu, tā vietā izvēlēts ceļš izmantot otro pensiju līmeni," sacīja Bite. Vienlaikus Bite norādīja, ka LDDK ir svarīgi runāt arī par procesu, kādā nonākts pie šī rezultāta. No uzņēmēju perspektīvas raugoties, darbs pie nodokļu reformas ir bijis nepiedodami ilgs un necaurspīdīgs, un nākotnē LDDK sagaida produktīvāku sadarbību ar ministrijām.
Savukārt, Latvijas premjerministre Evika Siliņa, runājot par PVN nodokli norādījusi, ka "patlaban pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme netiks mainīta, bet saglabājas iespēja pārskatīt šo nodokli, ja valstij būs vairāk jāiegulda aizsardzībā. Premjere teica, ka ideja par PVN likmes izmaiņām tiek "saglabāta atvilktnē", kas būšot kā "apdrošināšana" gadījumā, ja Latvijai būs jādomā par lielākiem ieguldījumiem drošībā.
Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien preses konferencē uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
Konteksts
Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu. Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro. Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro. Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā. Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%. Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.
