Pasaules dabas fonds: vai ES zivsaimniecības ministriem pietiks drosmes glābt apdraudētos Baltijas jūras zivju krājumus?
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumus par nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2025. gadam, atzīstot nepieciešamību samazināt nozvejas apjomus, lai palīdzētu atjaunot Baltijas jūras zivju krājumus.
Pasaules dabas fonds cer, ka ES zivsaimniecības ministri, kuri pieņems gala lēmumu par nozvejas limitiem, uztvers gan Komisijas, gan zinātnieku brīdinājumus nopietni un atbildīgi noteiks nozvejas apjomus.
“Mēs nevaram turpināt iztukšot Baltijas jūru un tās zivju krājumus. Kopumā Eiropas Komisijas priekšlikumi un zinātnieku ieteikumi ir labi, bet tiem nav jēgas, ja zivsaimniecības ministri tos neņem vērā,” atzīst Pasaules dabas fonda Ūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena.
ES zvejas limitu noteikšanas cikls Baltijas jūrā katru gadu sākas pavasarī ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomi (ICES), kura sagatavo savus zinātniskos ieteikumus. Pēc tam Eiropas Komisija, balstoties uz ICES ieteikumiem, sagatavo priekšlikumu par zvejas iespējām nākamajam gadam, ko izskata ES Baltijas jūras dalībvalstis un BALTFISH reģionālā grupa.
Galīgos lēmumus par zvejas limitiem pieņem ES zivsaimniecības ministri Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē (AGRIFISH), kas šogad notiks 21. un 22. oktobrī Luksemburgā.
2025. gadam Eiropas Komisija ierosina turpināt mērķzvejas aizliegumu un noteikt piezvejas (netīšas nozvejas) kvotas četriem kritiski apdraudētiem zivju krājumiem: siļķēm rietumu reģionā, abām mencu populācijām un Baltijas jūras lašiem. Attiecībā uz mencu krājumiem Komisija piedāvā arī turpmāku piezvejas kvotu samazināšanu, pielāgojot tās faktiskajai nozvejai 2023. gadā. Tomēr ICES pēdējos gados vairākkārt ieteikusi nulles nozveju austrumu mencu populācijai un rietumu daļas siļķu populācijai.
Līdz šim dalībvalstis ir ignorējušas šos ieteikumus, atļaujot pārāk lielu piezvejas krājumu apjomu. Komisijas priekšlikums vēl vairāk samazināt šos piezvejas limitus ir solis pareizajā virzienā, lai atjaunotu šos krājumus līdz veselīgam līmenim.
“Labi, ka Komisija turpina ierosināt apstādināt mencu, rietumu daļas siļķu populāciju un lašu nozveju. Bet, ja mēs gribam uzlabot šo zivju populācijas, mums ir jāierobežo arī piezveja. No zivs viedokļa, tai ir vienalga, vai tā ir noķerta regulārā zvejā, vai piezvejā – tā tik un tā ir nozvejota un pazūd no šīs ekosistēmas. Eiropas zivsaimniecības ministriem ir jāpieņem tādi nozvejas apjomi, kuri ļaus sugām un populācijām atjaunoties,” saka Jentgena.
ES zivsaimniecības ministri tuvākajās nedēļās izskatīs šos priekšlikumus. Pasaules dabas fonds (WWF) aicina Latvijas un citu valstu ministrus ievērot zinātniskos ieteikumus un pilsoniskās sabiedrības viedokļus, ja viņu mērķis ir saglabāt zvejas nozari ne tikai rītdienai, bet arī nākamajām paaudzēm.
