Kritiski vērtējama un neskaidra - Latvijas Banka asi komentē Finanšu ministrijas nodokļu reformu

Jauns.lv Latvijas Bankai jautāja, vai tā ir atbalstījusi Finanšu ministrijas nodokļu reformas ieceres, ko LB speciālisti domā par Finanšu ministrijas ieceri attiecībā uz darbaspēka nodokļa samazinājuma kompensācijas mehānismu, vai iecerētās izmaiņas palielinās konkurētspēju un kā iecerētais iemaksu samazinājums 2. pensiju līmenī ietekmēs pensiju sistēmas ilgtspēju?

Latvijas Banka uzskata, ka iecerētais banku virspeļņas nodoklis var būt terminēts pagaidu līdzekļu avots, lai finansētu valsts drošības vajadzības, tomēr būtiski, lai ar šī instrumenta palīdzību bankas tiktu rosinātas atbalstīt ekonomikas izaugsmi, aktīvāk kreditējot un tā dodot paliekošu efektu uz tautsaimniecību.
 
Ja iecerēts samazināt darbaspēka nodokļu slogu, būtu nepieciešams ieviest nodokļu ieņēmumu kritumu kompensējošus mehānismus, kas mazas un atvērtas ekonomikas gadījumā varētu būt pievienotās vērtības nodokļa kāpums, bet kopumā šis būtu krīzes laika instruments un piemērots tad, kad pieaug bezdarbs un ekonomika ir recesijā. Tomēr pašlaik Latvijas darba tirgus ir ciešs un darbinieku trūkst, līdz ar to sagaidāms algu pieaugums un algu-produktivitātes plaisas kāpums, kam ilgtermiņā var būt negatīva ietekme uz Latvijas konkurētspēju.
 
Tāpat LB neatbalsta ieceres pārskatīt 2. pensiju līmenī ieskaitāmo nodokļu daļu, jo tas apdraudētu pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu sabiedrības motivāciju dzīves laikā veidot uzkrājumus, kas kompensētu ienākumu zudumu pēc aiziešanas pensijā. Turklāt nav skaidrs, vai iecerētās pārmaiņas ir pagaidu vai paliekošs risinājums.
 
Vēl viens aspekts, ko iespējams pilnveidot nodokļu sistēmā, būtu progresivitātes principa ievērošana ne tikai attiecībā uz algotu darbu, bet arī cita veida ienākumiem. Progresivitāte un solidaritāte ir solis pareizā virzienā, taču, augstākajā ienākumu grupā ļoti būtiski palielinot nodokļu slogu (nodokļu slogs var sasniegt pat 46% no darbaspēka izmaksām), tiktu pasliktināta Latvijas konkurētspēja augstu prasmju speciālistu piesaistē, un būtiski, lai šie nodokļi nepārsniedz citu Baltijas valstu piemērotās likmes. Augstu prasmju speciālistu piesaistes kavēšana var bremzēt ekonomikas pārmaiņas uz sarežģītāku un augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu, kas rada risku piesiet Latviju zemu un vidēju ienākumu ekonomikai. Progresivitātei būtu jāsedz plašāks tvērums nekā tikai algots darbs. Daļai iedzīvotāju, kas nestrādā publiskajā sektorā, ir izvēles iespējas, kā ienākumus saņemt, piemēram, kapitāla pieaugums vai dividendes, Latvijas Bankas nostāju Jauns.lv pauda LB preses sekretārs Jānis Silakalns.
 
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste Latvijas Radio nesen pauda: „Nespējot vienoties par nodokļu izmaiņu scenāriju, pareizāk šobrīd būtu neaiztikt lielo nodokļu likmes.”

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu mazināšanu kā instrumentu var izmantot dziļas ekonomiskās recesijas apstākļos, kāda patlaban nav vērojama. Ulda Rutkastes ieskatā, var sagatavot iespējamo izmaiņu scenāriju, taču tā izmantošanai būtu jāsagaida apstākļi, kad izmaiņas var ieviest: „Šobrīd vienošanos grūti panākt. Novelkam svītru, un nemainām lielo nodokļu likmes. Sagatavojam piedāvājumu, un gaidām, kad ir labvēlīgi apstākļi.” Viņš uzskata, ka šobrīd būtu pareizāk pārskatīt izdevumus, kā arī ir jāskatās uz izdevumu struktūru un kvalitāti.