Saeimas deputātus neapmierina finanšu ministra Ašeradena haotiskums
Gan pozīcijas, gan opozīcijas Saeimas deputāti velta pārmetumus finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība”) par nespēju nomenedžēt nākamā gada valsts budžeta sastādīšanas procesu un tajā pieļautajām nejēdzībām. Parlamenta kuluāros tiek aktīvi diskutēts un runāts, kas varētu stāties viņa vietā.
Esot gan zināms jaunais kandidāts uz finanšu ministra krēslu, gan arī tas, ko Arvils Ašeradens gribētu darīt pēc aiziešanas no finanšu ministra amata. Viņa vietā varētu stāties partijas biedrs, jau kādreiz finanšu ministra krēslā pabijušais Jānis Reirs, bet pats Arvils Ašeradens tēmējot uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Bet tās ir tikai baumas.
Nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesa bruģainais ceļš zem Damokla zobena nolicis pašreizējā finanšu ministra krēslu. Ar viņa veikumu nav apmierināta ne opozīcija, ne daļa koalīcija, ne arī darba devēji un ņēmēji, ne arī liela daļa parastās tautas, kuru biedē nodokļu pieaugums un nākotnes pensiju uzkrājuma samazinājums. Jauns.lv aptaujāja vairākus Saeimas deputātus, kā viņi vērtē finanšu ministra darbību un viņa izredzes turpināt darbu.
Neveicina konkurētspēju
Edgars Putra (Apvienotais saraksts): “Ir dzirdēts par diviem ministru krēsliem, kuri ļodzās. Viens no tiem ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens, bet otrs – Arvils Ašeradens. Budžeta vadības process un arī nodokļu reformas process muļļājas jau divus gadus, kas rada pamatotas bažas. Un cik pati koalīcija ir gatava uz šādām (ministra nomaiņas) pārmaiņām? Deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā vienotība”) skrēja Saeimas tribīne un teica, ka šī valdība būs dinamiska. Tagad redzam, cik tā dinamika ir liela. Darba devēju un ņēmēju organizācijas ir nākušas ar savu redzējumu. Pašas reformas piedāvājums neatbilst valdības izvirzītajam plānam un tās deklarācijai. Tas neveicina konkurētspēju. Esmu dzirdējis, ka Asšeradena kunga pakausī elpo Jānis Reirs (bijušais finanšu ministrs, arī no "Jaunās vienotības”), tādas runas klīst. Savukārt Ašeradens it kā gribētu kļūt par Latvijas Bankas prezidentu, bet, domāju, pašreizējais Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir cienījams kandidāts par tādu būt (arī otro termiņu pēc kārtas). Bet tāds scenārijs nav izslēgts. Ašeradena kungam izšķiroša ir uzstāšanās Latvijas Televīzijā. Ja viņš neko labi neperformē (uzstājas), tad ļoti ticams, ka viņu nomainīs ar Reiru. Bet tas, protams, ir tikai baumu līmenī.”
Absolūti neapmierina rezultāts
Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie”): “Ja jāatbild īsi, - mani absolūti neapmierina nedz nodokļu reformas darba grupas rezultāts, nedz veids, kā tas pēkšņi tika "pasniegts” koalīcijas un sociālajiem partneriem. Jo tas jaunais variants, ko no Finanšu ministrijas saņēmām tikai pirms nedēļas, nav tas, pie kā nodokļu darba grupa, tai skaitā mani kolēģi no frakcijas, bija divus gadus diendienā strādājuši, par ko bijām vienojušies un kam vajadzēja sniegt būtiskus stimulus ekonomikas izaugsmei. Man nav zināmi motīvi, kāpēc Finanšu ministrijas vadība piepeši nolēma šādi rīkoties, ignorējot darba grupas iepriekšējās iestrādnes. Līdz ar to šobrīd nevaru spriest, kam un kāda atbildība jāuzņemas par tamlīdzīgi novadītu nodokļu reformas projektu. Tomēr ceru, ka tas netiks norakstīts kā kārtējais neveiksmīgais projekts valsts pusē un tuvākajā laikā saņemsim paskaidrojumus un risinājumus.”
Rēķins no Ašeradena
Kristaps Krištopans ("Latvija pirmajā vietā”): “Šis jau būs kāds sešpadsmitais “Vienotības” sastādītais budžets. Un tas jau ļoti daudz ne ar ko neatšķiras no tiem iepriekšējiem. Jā, labi viņi šoreiz to nosauks par aizsardzības un iekšējās drošības budžetu. Bet mēs jau tos nosaukumus esam dzirdējuši. Tas ir rezultāts politikai, kad privātais sektors, mūsuprāt, netiek novērtēts. Jau 15 gadus spēlē uz to, ka sabiedriskais sektors tiek vērtēts augstāk nekā privātais sektors. Tad nu likumsakarīgi pienāk kaut kādi izaicinājumi, kā tas pats "airBaltic” un "Rail Baltica”. Tad tas rēķins atnāk un kādam par to būs jāmaksā, un tagad tas būs no Ašeradena. Vai viņa krēsls ļodzās, to jau mums no opozīcijas ir grūti pateikt. Bet skaidrs, ka visi tie risinājumi, kas būs budžetā, nebūs sabiedrības interesēs. Tie būs kompromisi, ko katra no koalīcijas partijām dabūs cauri.”
Brīžiem pat absurdi
Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!”): "Finanšu ministra Arvila Ašeradena nodomi, veidojot nākamā gada valsts budžetu ir nesamērīgi un brīžiem pat absurdi. Ir nepieņemami valstī, kur 22,5% cilvēku dzīvo nabadzībā un vairāk nekā piektā daļa no iedzīvotājiem ir pakļauti nabadzības riskam, veidot Latvijas Sabiedriskā medija valdē piecas amata vietas ar algām, kas pārsniedz 9000 eiro mēnesī, kamēr valstī vidējā bruto alga 2023. gadā sasniedza 1537 eiro mēnesī.
Finanšu ministrijas plānotie un nu jau izskanējušie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas darījumus virs 750 eiro administrēt, vienai no darījuma pusēm (kredītiestāde, maksājuma pakalpojuma sniedzējs) ziņojot par notikušo darījumu Valsts ieņēmumu dienestam ir totāla tautas kontrole un pakļaušana. Valstij ir jānodrošina skaidras naudas darījumus cilvēkiem, kuriem šāds maksāšanas veids ir ērtāks, taču Finanšu ministrija ar šādiem priekšlikumiem daudzos gadījumos kavēs vai pat bloķēs tirdzniecību, nodokļu plūsmu un vēlmi saņemt pakalpojumu, izmantojot skaidru naudu Latvijā, izvēloties kaimiņu valstis. Frakcija "Stabilitātei!" uzskata, ka finanšu ministra Arvila Ašeradena vadības stils un sirreālās vīzijas, veidojot nākamā gada budžetu ir nesamērīgas ar iedzīvotāju maksātspēju un dzīves līmeni.”
