Uzņēmēji par finanšu ministru Ašeradenu: jāpatriec, viss nav tik vienkārši, vēl skatās un vērtē
Latvijas uzņēmēju organizāciju pārstāvji visnotaļ kritiski izsakās par finanšu ministra Arvila Ašeradena („Jaunā vienotība”) darbības stilu un viņa piemērotību ministra amatam. Kamēr vieni pārliecināti, ka finanšu ministrs tūlīt pat jāpatriec no amata, citi, kaut arī kritiski vērtē budžeta veidošanas procesu, uzskata, ka tā laikā nebūtu prāta darbs mainīt Finanšu ministrijas vadību.
Pāri finanšu ministra galvai lido pārmetumu jūra: gan par ierosmi celt nodokļus un aizņemties naudu no pensiju uzkrājumu fondiem, gan par nodokļu celšanu un nesamērīgām valsts pārvaldes algām, piemēram, sabiedrisko mediju vadībai, gan par nodomu stingrāk kontrolēt skaidras naudas apriti (tagad komercbankām būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestu informēt par skaidras naudas darījumiem bankomātos virs 750 eiro) un citām lietām. Jauns.lv aptaujāja vairākus uzņēmējus, kā viņi vērtē šīs ierosmes un par finanšu ministra izredzēm saglabāt savu krēslu.
„Tas nav normāli!”
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Ratnieks: “Par Ašeradenu ir skaidrs, ka viņš ir jāpatriec no Finanšu ministrijas! Viņš acīmredzami netiek galā ar savu darbu. Budžeta aprisēm jau vajadzēja būt gatavām, lai tās varētu nodot sabiedrības apspriešanai. Izskatās, ka tā izstrāde atkal tiks novilcināta, lai pēcāk to pieņemtu steidzamības kārtā. Tātad būs brāķis. Un mums būs jāsamierinās ar to, kas tur būs. Nezinu, vai tas ir apzināti, bet mans viedoklis - drīzāk, ka tas ir tāds profesionalitātes trūkums. Nesaprotu, kāpēc vispār tāds priekšlikums radies par 750 eiro (skaidras naudas uzraudzība darījumiem bankomātos). Manuprāt, priekšlikums ir lieks. Un, ja sabiedriskā medija vadītājam plānotā alga ir lielāka kā ministru prezidentam, tad kaut kas nav kārtībā! Vispār šis pārvaldes aparāts ir nenormāli uzblīdis. Vidējam vai mazajam uzņēmējam tādi atalgojumi pat sapņos nerādās. Tas nav normāli, ka uzņēmējiem, kuri ir lietderīgā produkta radītāji (nevis pārdalītāji), nākas palikt pabērnu lomā. Nodokļu reforma ir attaisnojama vienīgi aizsardzības izdevumu un civilās aizsardzības papildus vajadzību segšanai, bet ne “Rail Baltica” projektā pieļauto kļūdu novēršanai!
Jo ātrāk Ašeradenu nomainīs, jo, manuprāt, labāk. Jautājums ir tikai, kuru izvirzīts viņa vietā. Viņa vietā jābūt spēcīgam valstsvīram, kas var vismaz to budžetu lietu sakārtot, lai ir kaut kāda gaisma tuneļa gadā. Manuprāt, Ašeradenu vajadzēja nomainīt jau daudz agrāk.”
„Viss nav tik vienkārši”
Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis: “Man grūti atbildēt uz jautājumu par Ašeradena kunga piemērotību ministra krēslam, jo nepiedalos uzņēmēju biedrību diskusijās ar Ašeradenu. Bet saprotu, ka šais diskusijās viss nav tik vienkārši. Ceru, ka sākotnējais (ministrijas) piedāvājums tiks koriģēts par labu uzņēmējdarbībai vismaz attiecībā uz lielajām algām, lai mēs būtu konkurētspējīgi vismaz Baltijas reģionā. Jautājumā par Ašeradena piemērotību ministra amatam jāsaka, ka tā ir dialektika. Tas ir politisks amats, nevis darba tirgus.”
„Vēl skatāmies un vērtējam”
Biedrības „Jelgavas novada uzņēmēji” valdes priekšsēdētāja Ilze Ragovska-Bērziņa: “Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri mēs ļoti sekojam līdzi visam, kas notiek. Ceru, ka Ašeradena kungs turpinās sarunas ar uzņēmējiem, jo ir ļoti būtiski, lai valsts pārvalde samazina izdevumus, bet ne tā, ka to izdara uz kaut kādu publisko iepirkumu rēķina. Piemēram, apturēti būvniecības projekti uzreiz samazina ekonomisko izaugsmi. Lai valdība savā iekšienē skatās, kur var samazināt izdevumus. Gribētu, lai ne visiem vienādi samazina algu, bet lai skatās tai virzienā. Ilgtermiņā, piemēram, skolotājiem, policistiem, mediķiem pieaugums varētu būt lielāks, bet valdībai, augsta līmeņa ierēdņiem varbūt vispār nevajadzētu nākamgad nekādu algu pieaugumu. Nu tā mazliet dziļāk paskatīties uz visu – nevis visiem vienādi samazināt izmaksas. Jāveido labāks budžets, kas neapturēs ekonomisko izaugsmi. Vai Ašeradena kungs tiek galā ar šiem izaicinājumiem? Vēl, kā saka, skatāmies, vērtējam...”
Īsā laikā jāspēj rast kopsaucējs
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Ministram šobrīd svarīgākais ir nodokļu reformas procesa novešana līdz rezultātam, kas atbilst izvirzītajiem mērķiem un valsts budžeta sagatavošana. Pēc šiem procesiem arī tiks vērtēta ministra darbība un ministra nomaiņa tikai varētu ienest nevajadzīgu pārrāvumu šajos procesos. Ašeradena kungam īsā laikā ir jāspēj rast kopsaucējs ar sadarbības partneriem par nodokļu regulējuma izmaiņām, kuras kopā virzīt apstiprināšanai, kā arī jāpieņem izšķirīgi lēmumi izdevumu samazinājumiem valsts budžetā. Kā sportā mēdz teikt - sasniedzot rezultātu, pati spēles kvalitāte mēdz aizmirsties.”
Nepieciešama skaidrība
Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) priekšsēdētājs Guntis Kaminskis: “Ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Finanšu ministriju LPS ir uzsākusi sarunas (pirmās norisinājās 22.augustā) par nākamā gada budžetu un visā tā veidošanas procesā sarunu cikls turpināsies. LPS pēdējo gadu īpaši akcentē ļoti saspringto šī gada situāciju pašvaldību budžetos un valsts pieņemto lēmumu ietekmi, būtiski palielinot obligātos izdevumus pašvaldībām. Ir nepieciešama arī skaidrība par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā un to iespējamo fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu. Esam gatavi turpināt sarunas, diskutējot par kompensācijas mehānismu pašvaldībām, ja izmaiņas nodokļu politikā vai citi valsts lēmumi varētu radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetu. Vienlaikus turpināsim sarunas par stabilu un prognozējamu bāzes finansējumu pašvaldībām, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai varētu konstruktīvi vienoties par iespējamām izmaiņām pašvaldību izlīdzināšanas fondā.”
