Ašeradens pilnībā izgāzies? Eksperti par budžetu: nepārliecinošs, sarežģīts, neizdiskutēts

Pāri finanšu ministra galvai lido pārmetumu jūra: gan par ierosmi celt nodokļus un aizņemties naudu no pensiju uzkrājumu fondiem, gan par nodokļu celšanu un nesamērīgām valsts pārvaldes algām, piemēram, sabiedrisko mediju vadībai, gan par nodomu stingrāk kontrolēt skaidras naudas apriti (tagad komercbankām būšot pienākums Valsts ieņēmumu dienestu informēt par skaidras naudas darījumiem bankomātos virs 750 eiro) un citām lietām.

“Process ir sarežģīts ar grūtiem lēmumiem”

Citadeles bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš: “Atšķirībā no iepriekšējiem dažiem gadiem, fiskālās telpas (naudas līdzekļi, ko var izmantot jaunu valsts izdevumu finansēšanai; budžeta līdzekļi, kas nonāk valdības rīcībā, ja attīstās tautsaimniecība) uz nākamā gada budžetu faktiski nav, tādēļ budžeta veidošanas process ir sarežģīts ar grūtiem lēmumiem. Te lielu pārsteigumu, manuprāt, nav. Par finanšu ministra krēslu es neko īsti nevarēšu komentēt - man nekādas informācijas par šo tēmu nav. Budžeta procesa laikā mainīt ministru gan, visticamāk, nebūtu labs lēmums.”

“Var pastiprināt plaisas valdībā”

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: “Gan izstrādātā nodokļu reforma, gan pats process nav izrādījies veiksmīgs. Manuprāt galvenie scenāriji bija sabiedrībai jāpasniedz savlaicīgāk, konkrētāk jāprezentē galvenie izstrādes mērķi, lai šobrīd jau būtu skaidri galvenie kopsaucēji. Šobrīd šķiet, ka kārtējā gada budžeta sagatavošana var ievilkties, kas paver jaunas iespējas dažādiem pārsteigumiem, kuriem rekordtempos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nāksies pielāgoties. Savukārt nenoteiktība, kas to pavada ietekmē jau tā ne vieglo situāciju ekonomikā.

Ārkārtējo drošības risku un attiecīgo izmaksu dēļ šaubos, vai būs iespējams izvairīties no nodokļu celšanas. Kara un nestabilitātes draudi ir riski, kuru apdrošināšanas polisei ir sava cena, ko sabiedrībai nākas maksāt. Taču tam būtu jāiet kopsolī ar daudz izsvērtāku komunikāciju un rīcību izdevumu pārskatīšanā un dažādu pārmērību izskaušanā, kas šobrīd ir ļoti nepārliecinoši. Tiem bija jābūt labākā gatavības stadijā un komunicējami līdz ar nodokļu reformu plāniem. Vissvarīgākais ir, lai pašreizējās budžeta vajadzības netiktu lāpītas uz mūsu nākotnes pensiju rēķina. Tāpat apņēmība ierobežot neformālo ekonomiku pastiprināsies, kas nozīmēs arī dažādu ieradumu maiņu vai neērtības, piemēram, skaidras naudas aprites ierobežošana. Tomēr no otras puses gribētos redzēt konkrētākus soļus nevajadzīgās birokrātijas likvidēšanā.

Šķiet, ka klupšanas akmens ir atšķirīgie skatījumi koalīcijas partiju vidū, kas kontrastē ar sociālo partneru skatījumu. Redzot lielo pretsparu no sabiedrības puses un trauslais koalīcijas vairākums var pastiprināt plaisas valdībā, kā dēļ risks, ka budžets kļūst par šīs koalīcijas klupšanas akmeni, ir augsts. Tādēļ nevar izslēgt, ka gada beigās pastiprināsies politiskā turbulence vai notiek izmaiņas koalīcijā.”

Neizdiskutētu pasākumu kopums

“Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija: “Ekonomikas izaugsme šobrīd ir un nākotnē gaidāma lēnāka nekā iepriekš prognozēts. Gausāka ekonomika negatīvi ietekmē valsts finanses, un ir risks, ka deficīts būs lielāks nekā Eiropas noteiktie 3%. Tas prasa rīcību - līdzekļi jāmeklē vai nu augstākos nodokļu ieņēmumos, vai mazākos valsts tēriņos. Tai pat laikā jau iepriekš tika uzsākts darbs pie nodokļu reformas. Šobrīd tā, šķiet, no reformas, kuras mērķis ir uzlabot valsts konkurētspēju, ir pārvērtusies drīzāk par neizdiskutētu pasākumu kopumu, kas palielinās nodokļu ieņēmumus.

Dažas no idejām, kas izskanējušas, ir īstermiņā šķietami mazsāpīgas, bet tām būs negatīva ilgtermiņa ietekme. Piemēram, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana un pārvirzīšana valsts budžetā ir īstermiņā šķietami sīka un iedzīvotājiem nejūtama izmaiņa, taču ilgtermiņā sekas būs negatīvas visiem nākotnes pensionāriem. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, valsts izmaksāto pensiju apmērs nākotnes pensionāriem būs niecīgs, salīdzinājumā ar viņu pirmspensijas ienākumiem. Tādēļ ir tik svarīgi veikt uzkrājumus 2. pensiju līmenī, un ja šīs iemaksas tiek samazinātas, tad nākotnes pensionāru cerības saņemt pienācīgu pensiju krietni sarūk.

Atbalstāmāka būtu valsts sektora tēriņu pārskatīšana un efektīvāka izlietošana, kā arī sabiedriskā sektora algu fonda kāpuma piebremzēšana. Kopumā jābūt uzmanīgiem ar pārlieku nasku nodokļu celšanu vārgas tautsaimniecības attīstības apstākļos. Igauņi jau šo izmēģinājuši - šogad celts pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, un arī nākamgad tiek plānots tālāks nodokļu kāpums. Augstāki nodokļi diemžēl budžeta deficītu Igaunijā līdz šim nav spējuši samazināt zem 3% atzīmes. Daļēji tas tādēļ, ka valdības stingrā fiskālā politika ir veicinājusi iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomiskā noskaņojuma kritumu un kaitējusi ekonomikai. Īsumā - valdībai jāpatur prātā gan ilgtermiņa riski, kas izriet no iecerētajām izmaiņām, gan īstermiņa ietekme uz ekonomikas dalībnieku noskaņojumu un tādējādi - uz ekonomikas attīstību.”

Ministrs drošībā, kamēr koalīcija nejūk

Finanšu konsultācijas un audita firmas “Bizpro” valdes loceklis Normunds Čiževskis: “Finanšu ministra krēsls ir tikpat stabils, cik visa valdība. Kamēr koalīcija nejūk, tikmēr arī finanšu ministrs ir drošībā. Skaidras naudas aprites ierobežošanu atbalstu. Ēnu ekonomika ir viens iemesliem, kādēļ vispār rodas jautājums par nodokļu paaugstināšanu. Piedāvātās sabiedriskā medija vadības algas ir neadekvāti lielas, salīdzinot kaut vai ar valsts augstāko vadītāju algām. Runājot par nodokļu izmaiņām, galvenais ir nepalielināt darba spēka nodokļus (iedzīvotāju ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas). Budžeta deficītu primāri vajadzētu mazināt apgriežot tēriņus un apkarojot ēnu ekonomiku, nevis ceļot nodokļus.”