Deputāti neatbalsta priekšlikumu atļaut augstskolas rektora amatu ieņemt personai bez valsts valodas zināšanām

Pirms otrā lasījuma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātes Daiga Mieriņa un Līga Kļaviņa bija iesniegušas priekšlikumu, ka rektora amatā uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem var ievēlēt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, kura valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Pēc piecu gadu termiņa beigām personu varētu atkārtoti ievēlēt par augstskolas rektoru, ja persona ir ieguvusi apliecinājumu par valsts valodas zināšanām Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

Pret šādu ieceri iebilda Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis, kurš uzsvēra, ka rektors ir augstskolas administratīvais vadītājs, kuram ir jāzina un jālieto latviešu valoda, vadot augstskolu.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts vaicāja, ja šādu priekšlikumu rosina attiecināt uz rektoru, tad kādēļ tāds pats nosacījums nevarētu attiekties arī uz citiem administratīvajiem amatiem, piemēram, katedras vadītāju, dekānu, prorektoru, zinātnisko institūtu direktoru. Viņš aicināja domāt arī par praktisko pusi, apšaubot iespēju vadīt valsts iestādi, nezinot valsts valodu. 

Bernāts atgādināja, ka Latvijas augstskolas ir vadījuši divi rektori bez latviešu valodas zināšanām. Viena no augstskolām - Rīgas juridiskās augstskola - šovasar šo praksi mainīja un rektores amatā stājās Latvijas pilsone Laura Ratniece, nomainot Džordžu Ulrihu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka ir atšķirība starp akadēmisko personālu un administratīvo amatu ieņēmēju. Viņa atgādināja par Satversmes tiesas spriedumu, kurā noteikts, ka akadēmiskā brīvība var tikt piekopta dažādās valodās un tā ir respektējama. Savukārt attiecībā uz administratīvu amatu vajadzētu respektēt Latvijas normatīvos aktus, kas nosaka, ka vadošā amata pretendentam ir jāprot latviešu valoda noteiktā līmenī.

Savukārt par deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikumu, kas paredz nosacījumu, ka divu gadu laikā no ievēlēšanas augstskolu akadēmiskajos amatos ārzemniekiem būtu jāiegūst apliecinājums par valsts valodas zināšanām vismaz B2 līmenī, izvērtās plašas diskusijas, kuru rezultātā tika nolemts, ka divu nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas Juridiskajam birojam ir jāiesniedz pilnveidots priekšlikums.

Grozījumiem Augstskolu likumā pirms otrā lasījuma iesniegti seši priekšlikumi no kuriem šodien izskatīja vien divus.

Kā ziņots, grozījumus Augstskolu likumā rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lai veicinātu Latvijas augstskolās kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaisti.

Likumprojekts paredz noteikt vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, uz kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī.

Piedāvātie grozījumi nosaka pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu, bet kurā Latvija jau tūlītēji iegūst zināšanu pārnesi. Ievērojot esošo pieeju Valsts valodas likumā un citos likumos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemnieku turpinātu darba attiecības arī pēc sešu gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.

Rinkēvičs norāda, ka viens no faktoriem, kas ietekmē Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautisko atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tajā skaitā prasības par valsts valodas prasmi.

Rinkēvičs skaidro, ka vairākos nozīmīgos pētījumos norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai. Patlaban spēkā esošais regulējums arī pieļauj iespēju augstskolām piesaistīt mācībspēkus, kuri nepārzina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī un pakāpē. Tas atstāj pārāk daudz iespēju pretrunīgām interpretācijām, kas varētu nepienācīgi aizsargāt valsts valodu kā vērtību.

"Jāuzsver, ka augstskolām savā darbībā ir jāizkopj un jāattīsta zinātne, māksla un latviešu valoda. Šie uzdevumi nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan papildinoši un iekļaujoši," pauž Valsts prezidents.