Baltijas jūras anomālija: pētnieki joprojām nespēj izskaidrot mīklaina milzu objekta izcelsmi
Jau vairāk nekā desmit gadus neparasts atradums Baltijas jūras dzelmē raisa nerimstošas diskusijas zinātnieku vidū.
Tā dēvētā Baltijas jūras anomālija, ko 2011. gada vasarā atklāja Zviedrijas pētnieku kompānija "OceanX", piesaistījusi plašu uzmanību ar savu ģeometrisko simetriju un taisnajām līnijām, kas nav raksturīgas dabiskiem jūras gultnes veidojumiem.
Zinātnieku vidū joprojām nav vienprātības, jo neviena no izvirzītajām teorijām par objekta izcelsmi līdz šim nav guvusi neapgāžamus zinātniskus pierādījumus.
Zviedrijas ekspedīciju uzņēmums "OceanX" jau vairāk nekā divdesmit gadus nodarbojas ar zemūdens pētniecību un nogrimušu kuģu meklēšanu. 2011. gadā, kad kompānijas pētnieki Botnijas līcī meklēja senu kuģu vrakus, sonārs 90 metru dziļumā fiksēja apaļu aptuveni četrus metrus augstu struktūru, kas bija 60 metrus plata un 210 metrus gara, vizuāli radot iespaidu, ka ir mākslīgi veidota.
Sākotnējais sonāra uzņēmums internetā izraisīja milzu rezonansi – objektu salīdzināja gan ar kosmosa kuģi no "Zvaigžņu kariem", gan ar senas civilizācijas atliekām. "OceanX" komanda organizēja papildu ekspedīcijas.
Kad ūdenslīdēji nolaidās dzelmē, viņi atklāja, ka objekta melnā virsma izskatās apdegusi, it kā būtu pakļauta ārkārtīgi augstai temperatūrai.
Tika pamanīti arī akmens apļi, kas šķita izvietoti mērķtiecīgi. Analizējot paņemtos paraugus, secināts, ka iežiem, visticamāk, ir vulkāniska izcelsme.
Lai gan Baltijas jūrā šobrīd nav aktīvu vulkānu, eksperti pieļauj vairākas versijas. Viena no tām liecina, ka iežus jūrā atnesuši kūstošie ledāji, tomēr šis pieņēmums nedod atbildi uz jautājumu, kāpēc veidojumam ir tik precīzas malas un asi leņķi.
Kāda cita teorija pieļauj, ka objekta vulkāniskā izcelsme varētu būt saistīta ar senu zemūdens vulkānu aktivitāti vai spēcīgu zemestrīču radītām plaisām, savukārt tā neparasti taisnās līnijas varētu būt izveidojusi ledāju erozija.
Zīmīgi, ka ekspedīcijas laikā tieši virs paša objekta tika fiksēta arī paaugstināta ūdens temperatūra.
Tikmēr arheologi sliecas domāt, ka šis veidojums tomēr varētu būt cilvēku roku darbs. Šāds pieņēmums nepavisam nešķiet neiespējams, it īpaši tādēļ, ka nesen Baltijas jūrā, Mēklenburgas līcī, 21 metra dziļumā tika uzieta senākā zināmā mākslīgi veidotā megastruktūra Eiropā – aptuveni 11 000 gadu sena un kilometru gara siena, kas savulaik meistarota no 1500 granīta akmeņiem.
Lai gan laiku pa laikam izskanējušas spekulācijas, ka atradums varētu būt vien veikls viltojums mediju uzmanības piesaistīšanai, pētnieku komandas "OceanX" ilgstošā un nevainojamā reputācija šādas baumas ātri vien kliedē. Līdz ar to Baltijas jūras anomālija joprojām paliek viena no reģiona lielākajām neatminētajām mīklām, kuras patiesās dabas noskaidrošanai būs nepieciešami turpmāki pētījumi.
