"Ja veikalā esat nopircis kaut ko par 750 eiro, Valsts ieņēmumu dienestu tas neinteresē," VID apgalvo, ka nelīdīs ar lupu pilsoņu makā
Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēlmi pastiprināt kontroli pār skaidras naudas apriti privātpersonām, resors apgalvo, ka nelīdīs ar lupu pilsoņu makā - tā intervijā "Doma laukumam" pastāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova.
Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem Valsts ieņēmumu dienestam tiks nodota informācija par skaidras naudas darījumiem no 750 eiro un par fiziskās personas bankas kontā noguldīto skaidro naudu, ja tās summa pārsniedz 7000 eiro gadā. Finanšu ministrijā apgalvo, ka šie grozījumi palīdzēs efektīvāk kontrolēt skaidras naudas apriti valstī un veicinās nodokļu nomaksu, vēsta "Lsm+".
Ministrija norāda, ka šī prasība neattieksies uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, proti, tiem nebūs jāziņo par dārgu televizoru vai datoru pirkšanu skaidrā naudā. Tāpat VID interešu jomā nebūs samaksa skaidrā naudā, piemēram, komunālajiem maksājumiem.
"Mēs negatavojamies sekot līdzi jūsu ikdienas maksājumiem. Ja veikalā esat nopircis kaut ko par 750 eiro, Valsts ieņēmumu dienestu tas neinteresē. Diezgan bieži partneri vai radinieki veic viens otram lielus pārskaitījumus - piemēram, lai segtu ceļojuma izdevumus. Un tā ir normāla prakse, Valsts ieņēmumu dienests šeit nesaskata nekādas problēmas. Savukārt, ja cilvēkam ir neproporcionāli lieli izdevumi attiecībā pret viņa ienākumiem, tad VID par viņu var izrādīt interesi," skaidro Olga Bogdanova.
Pēc Finanšu ministres pārstāves teiktā, lielā skaidras naudas kustība gada laikā (bet par "lielu" tiek piedāvāts uzskatīt 7000 eiro summu līdzšinējo 15 tūkstošu vietā), jau pati par sevi ir indikators, kas spēj piesaistīt fiskālā dienesta uzmanību. "Mūsu sabiedrībā pret VID bieži izturas kā pret represīvu struktūru. Mēs vēlamies lauzt šo attieksmi un veidot partnera tēlu, ar kuru jāuztur komunikācija," uzsvēra Bogdanova.
Neskatoties uz to, ka bezskaidras naudas proporcija norēķinos nepārtraukti pieaug, daudzi cilvēki joprojām izmanto skaidru naudu kā sev ērtu maksāšanas veidu, kas pēc savas būtības nav nekas slikts vai nepareizs.
Vienlaikus nav noslēpums, ka skaidru naudu bieži izmanto arī kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Skaidras naudas iemaksas bankomātos Latvijā 2023. gadā veidoja vairāk kā 2,1 miljardus eiro un izmaksas – vairāk kā 4,6 miljardus eiro, kas Latvijas ekonomikai ir gana nopietns apjoms. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē.
Tāpat personas tiks uzrunātas gadījumos, ja tām ir tiešām būtiskas ienākumu un izdevumu nesakritības. Arī šādu nesakritību konstatēšana ne vienmēr nozīmē, ka persona izvairās no nodokļu nomaksas. Var gadīties, ka nav deklarēti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Tad VID palīdzēs personai situāciju izprast un sakārtot.
