Pret Napoleonu karojušā Krievijas armijas pavēlnieka Barklaja de Tolli statuja Rīgas centrā paliks, bet vairākus citus pieminekļus pārvietos
Rīgas pieminekļu padome piektdien sēdē nolēma nedemontēt Esplanādē esošo kādreizējās cariskās Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli statuju, kas pēc Rīgas uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta 2002.gadā, paziņoja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Sabīne Solovjeva.
Solvjeva norādīja, ka jautājumu par Baraklaja de Tolli statujas demontāžu vairs nav plānots skatīt atkārtoti.
Savukārt vairākus citus no pieminekļiem, kuru demontāžas nepieciešamība sēdē tika izvērtēta, nolemts pārvietot un saglabāt.
Līdz ar to pārvietots un saglabāts tiks piemineklis Andrejam Upītim Kronvalda parkā, piemineklis Moricam Eduardam Zilbertam Kronvalda parkā, piemineklis 1701.gadā kritušajiem Krievijas karavīriem Lucavsalā, piemiņas zīme-akmens Maskavas dārza izveidei Latgales parkā, kā arī Ķeizara akmeņi, kas atrodas Mangaļsalas jūras dambī.
Savukārt par piemiņas akmeni Aleksandram Puškinam Citadeles ielā 7 un pieminekli Mārim Rūdolfam Liepam Aspazijas bulvārī 3 vēl tiks lemts kādā no turpmākajām padomes sēdēm.
Kā ziņots, Barklaja de Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija.
Par pieminekļa uzstādīšanu Rīgas dome lēma 2002.gadā. Pirms lēmuma pieņemšanas tika veikta aptauja, kurā 47,6% iedzīvotāju pauda, ka piemineklis Napoleona kara laika Krievijas karavadonim Barklajam de Tolli Esplanādē ir jāatstāj.
Jau ziņots, ka statuju demontēt rosināja biedrība "Publiskās atmiņas centrs". Centra ieskatā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20.pants paredz jebkādas kara propagandas aizliegumu, tāpēc minētās statujas ekspozīcija šobrīd pārkāpj pakta un Satversmes ievada normas. Centrs rosināja pārvietot tikai, pēc tās ieskata, rusifikācijas politiku reprezentējošo statuju, kas nav oriģināls, nevis 1913.gada Vilhelma Vandšneidera skulptūrai tēlnieka Augusta Folca veidoto Somijas granīta postamentu.
Rīgas Pieminekļu padome jau iepriekš bija skatījusi jautājumu par Barklaja de Tolli pieminekļa aizvākšanu no Esplanādes.
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija vācbaltiešu virsnieks, Polijas dalīšanas laikā 1794. gadā de Tolli piedalījās Tadeuša Kostjuško sacelšanās apspiešanā. Viņš bija Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810) un Krievijas impērijas kara ministrs (1810—1812), kurš vadīja krievu armiju 1812. gada karā pret Francijas imperatoru Napoleonu I, bet vēlāk komandēja apvienotos Prūsijas-Krievijas spēkus (1813—1814). Miris 1818. gada 13.(25.) maijā pa ceļam uz ārstniecības kūrortu Šileičenē pie Insterburgas. 30. maijā viņu izvadīja no Rīgas Sv. Jēkaba luterāņu baznīcas, bet apbedīja mauzolejā Jegevestes muižā Igaunijā.
