Šogad "Dzeja dejo!" - "Dzejas dienas 2024" piedāvā unikālu programmu

Paralēli šiem notikumiem visa mēneša garumā risināsies vēl dažādi citi pasākumi novados, ko rīko dzejas cienītāji visā Latvijā. Starptautiskais dzejas festivāls šogad norisināsies jau 59. reizi, piedāvājot vairāk nekā 30 notikumus.

Šī gada “Dzejas dienas” tiks atklātas 1. septembrī plkst. 16.00 mākslas centrā “NOASS” ar Simonas Orinskas dejas performanci, kas šogad festivālam caurvīsies “dzeja dejo” motīvā. Ar lasījumiem uzstāsies dzejnieki, iepriekšējo gadu Dzejas dienu balvas laureāti – Ivars Šteinbergs, Artis Ostups un Marts Pujāts.

Nu jau divdesmitpirmo reizi “Dzejas dienās” notiks poētiskā pastaiga pilsētvidē – “Ceļojums ar dzejniekiem”. Tas notiks Ziedoņdārzā, tad paviesojoties kādas dzejnieces bērnības mājas pagalmā, bet ceļojuma noslēgums – Vagonu ielā.

Ierasti festivāla programmu papildinās arī starpautiski viesi, šogad – dzejnieki no Somijas, Ungārijas, Igaunijas un Lietuvas. Somu dzejas vakars norisināsies 6. septembrī un tajā dzirdēsim divu somu dzejnieku Heidi Īvari (Heidi Iivari) un Villes Hitenena (Ville Hytönen) dzeju Guntara Godiņa atdzejojumā. Bet 10. septembrī uzstāsies viesis no Ungārijas – dzejnieks, scenārists, tulkotājs un pasniedzējs Andrāšs Gerevičs (András Gerevich). Pasākumā izskanēs jauni atdzejojumi, kā arī norisināsies diskusija starp tulkotāju un autoru. Savukārt 13. septembra Baltiešu dzejas vakarā piedalīsies Karolīna Pihelgas (Carolina Pihelgas) – igauņu rakstniece, dzejniece, tulkotāja, redaktore un igauņu dzejniece Piretai Peldverei (Piret Põldver) un divi lietuviešu dzejnieki Ernests Noreika (Ernestas Noreika) un Vitauts Stankus (Vytautas Stankus).

8. septembrī latgaliešu dzejas vakarā varēs nokalusīties “Myužeigi cyts/cyta” sarunu par pašiem: kā atrast un nepazaudēt sevi šajā laikā, un kas īsti ir mans laiks un telpa? Pārdomas un minējumi, kāpēc latgaliskais ir “myužeigi” cita kategorijā? Arī par robežu/-ām valstij, valodai, pasaulei, dzejai, cilvēkam.

Viens no šī gada festivāla jaunumiem ir Trešdaļgadsimta balva – nebijis, simbolisks literārs apbalvojums, ko reizi gadā piešķirs vienam latviešu dzejas krājumam, kas iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem. Pirmā Trešdaļgadsimta balvas pasniegšanas ceremonija, godinot 1991. gadā izdotās latviešu dzejas grāmatas, norisināsies 12. septembrī, piedaloties balvas žūrijai, jaunākās paaudzes autoriem un arī daļai nominēto autoru. Šogad balvai nominētas Pētera Brūvera, Margitas Gūtmanes, Jura Kunnosa un Jāņa Rokpeļņa grāmatas. 

Raiņa dzimšanas dienā – 11. septembrī – Latvijas PEN ikgadējie Dzejas dienu lasījumi. Bet festivālam izskanot, 15. septembrī – svinīgā “Dzejas balvas” laureātu paziņošana un nominēto autoru lasījumi, kā arī Rīgas Cirka skolas audzēkņa Klāva Erķa priekšnesums.