Tērvetes un Zemgaļu svētkos notiks svinīga Zemgales karoga pacelšana Valsts prezidenta pavadībā
Laikā no 8. līdz 11. augustam Tērvetes vēsturiskajā centrā norisināsies Tērvetes un Zemgaļu svētki, kuros ikvienam tiek piedāvāta iespēja baudīt gan kultūras programmu “Tērvetei - 805”, gan Zemgaļu svētku vēsturisko programmu “Zemgaļu identitāte no senatnes līdz mūsdienām”. Tā ir iespēja jebkurai gaumei, vecumam un interesēm vairāku dienu garumā daudzināt un svinēt Tērveti tās 805. jubilejas gadā, informē Dobeles pašvaldības pārstāvji.
Svētki tiks atklāti Tērvetes estrādē ar novadnieces Annas Brigaderes lugas “Lielais loms” iestudējumu Voldemāra Šoriņa un Jura Kalniņa režijā, piektdienas krēslas stundā Tērvetes pilsdrupās notiks klasiskās mūzikas koncerts “Klasika dvēselei”, kuru apmeklējot skatītāji aicināti ņemt līdzi savus pledus vai āra krēslus.
Turpmākajās svētku dienās turpināsies klausītāju iecienītais sarunu ciklu “Tērvete toreiz”, gleznots kopā ar Aiju Princi, Tērvetes jubilejas svētkos būs iespēja našķoties ar dažādiem gardumiem “Garšu skvērā”. Svētku laikā tiks godināti Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastu jaundzimušie mazuļi pasākumā “Mazais Dobeles novadnieks 2023″, kam sekos bērniem un vecākiem veltīts muzikāls rotaļuzvedums.
Svētku sestdiena noslēgsies ar Zemgales karoga pacelšanu Tērvetes estrādē, kam sekos bruņinieku cīņu paraugdemonstrējumi un koncerts kopā ar grupu “Auļi”.
Visam paralēli Tērvetes koka pils teritorijā jau 21. gadu pulcēsies senie zemgaļi, kas runās, diskutēs, darinās rotas un demonstrēs cīņu veidus, šogad risinot Zemgaļu svētku tēmu “Zemgaļu identitāte no senatnes līdz mūsdienām”.
Pasākuma organizētājs ir Normunds Jērums, kas daudzviet Latvijā ir atpazīstams kā vēsturnieks pēc sava aicinājuma, vēstures un kauju rekonstrukciju entuziasts, Tērvetes Koka pils izveidotājs un saimnieks, biedrības “Latviešu karavīrs” dibinātājs un vadītājs.
Īpašais notikums svētkos – piektdien, 9. augustā, svinīga latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karoga – tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru – pacelšana Tērvetes pilskalnā. Zemgales karogs ir ne tikai zemgaļus vienojošais simbols, bet vienlaikus tas pauž arī mūsu piederību un identitāti Zemgalei un Latvijai plašākā nozīmē.
Pērn rudenī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprināja latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogu, kurā ieausts stāsts:
- par senajiem zemgaliešiem un viņu vadoņiem 13. gadsimta cīņās – Viestardu un Nameisi;
- par izciliem zemgaliešiem - pirmajiem četriem Latvijas Valsts prezidentiem;
- par Zemgales līdzenumu, tās plašajiem un auglīgajiem laukiem, kam vienmēr klātesošas ir vasaras pilnbriedā simtgadīgo ozolu lapotnes;
- par vareno zemgaļu saimi, par ko savulaik rakstījis Edvards Virza.
- Zemgales karogs – tumši zaļš ar baltu horizontālu svītru - ir ne tikai zemgaļus vienojošais simbols, bet vienlaikus tas pauž arī mūsu piederību un identitāti Zemgalei un Latvijai plašākā nozīmē.
Svētkos aicināts piedalīties arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un lūgts svētku ietvaros svinīgi pacelt latviešu vēsturiskās zemes Zemgales karogu, ziņo Dobeles novada pašvaldība.
Sarunā ar svētku galveno organizētāju Normundu Jērumu atklājas viņa lepnums un prieks, ka Zemgaļu svētki ir vienīgais festivāls Latvijā, kurā ar senajiem lokiem savas prasmes demonstrē un sacensības organizē profesionāls loku šāvējs, kas arī šogad piedalīsies un ir gatavs sacensties ar svētku apmeklētājiem.
Savukārt, viena no seno zemgaļu diskusiju tēmām būs “Senie instrumenti Zemgaļu apdzīvotajās teritorijās - kokle”. Par kokli Normunds Jērums teic: “Tas ir viens no senākajiem atradumiem Baltijā – senākā koka detaļa no kokles ir atrasta tieši Tērvetē. Par to liecina arheoloģiskie izrakumi, kas veikti laikā no 1951. līdz 1960. gadam arheoloģes Emīlijas Brīvkalnes vadībā.”
