Cipule, tiekoties ar Rinkēviču, norāda: nepieciešams regulārs finansējums rezervju palielināšanai

Tikšanās laikā Valsts prezidents iepazinās ar brigāžu nodrošinājumu, kas ik dienu izpilda ap 900 izsaukumu visā Latvijā, lai glābtu un saglabātu cilvēku dzīvības, kā arī aplūkoja Operatīvās vadības centra jeb ārkārtas tālruņa 113 darba ikdienu.

Tāpat Rinkēvičs iepazina NMPD Katastrofu medicīnas centru, kas ciešā sadarbībā ar slimnīcām pastāvīgi strādā pie to gatavības stiprināšanas dažādu potenciālo krīžu un apdraudējumu gadījumos, kā arī rūpējas par pirmās palīdzības apmācības sistēmu valstī.

Cipule uzsvēra, ka gatavība krīzes situācijām nav rezultāts, mērķis vai lietvārds, bet gan darbības vārds un process. Viņa norādīja, ka dienests katru dienu izvērtē jaunus riskus, plāno, iegādājas papildu resursus. Tomēr šobrīd, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 pandēmijas, dienesta gatavības koeficients esot būtiski pieaudzis, jo nācies saskarties gan ar slimnīcu kapacitātes izsmēlumu, gan dienestu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

NMPD direktore pauda, ka vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apstiprināja 1,557 miljonu eiro pārdali, lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi. Starp tām ir dažādi medicīnas līdzekļi, medikamenti, imobilizācijas ierīces, asinņošanas apturēšanas ierīces, saimniecības lietas, kas nepieciešamas pacientu aprūpei slimnīcās nopietnos gadījumos, piemēram, segas, spilveni un tamlīdzīgi.

Cipule sacīja, ka tas nav vienīgais finanšu līdzekļu piešķīrums rezervju atjaunošanai, un arī nākamajā gadā tāds ir paredzēts. Tomēr viņas vērtējumā valstī būtu jāstrādā pie vienotas sistēmas, kādā veidā rezerves tiek atjaunotas, jo finansējums tam būtu nepieciešamas regulāri. Daļa resursu ir atjaunojami, taču ir arī tādi, kas ir neatjaunojami.

"Pašlaik Iekšlietu ministrija strādā pie jaunā koncepta izveides, un mēs būsim daļa no tā, atbildot par veselības nozares nomenklatūru, proti, kam jāatrodas rezervēs, kā arī kādā veidā un kur jāizlieto. Bet tas, ka vienreiz, divreiz piešķir finansējumu, nav gala risinājums, un pie tā ir jāstrādā, jo tas skar visas jomas visās ministrijās," norādīja Cipule.

Vaicāta par resursu decentralizācijas nozīmi, viņa minēja, ka Ukrainas kolēģi nekad neturētu visas ambulances vienuviet. Tur, līdzko sākas gaisa trauksmes, ambulances izbrauc izklaidus pa visu pilsētu, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamības gadījumā. Arī materiāltehniskais nodrošinājums tur netiek turēts vienuviet.

"Ja agrāk mēs runājām par lielām rezervēm, lielām noliktavām, telpām, tad pašlaik mēs veicam pasākumus, lai pēc iespējas valstī izklaidus būtu pieejams viss, kas vajadzīgs. Gadījumā, ja kaut kādā vietā kaut kas aizies bojā, mēs varēsim paņemt resursus citur. Mums jāorientējas uz maksimālu izkliedētību, jo tas palielina mūsu noturību. Šobrīd mēs pie tā strādājam un būtiski mainām konceptu," uzsvēra Cipule.

Rinkēvičs uzsvēra, ka ir pagodināts apmeklēt NMPD, lai klātienē sacītu paldies katram dienesta darbiniekam par viņu augsto profesionalitāti, sagatavotību un darbu, ko dienests nodrošina cauru diennakti ikvienam iedzīvotājam jebkurā vietā Latvijā.

"Tieši NMPD mediķu un atbalsta personāla kvalitatīvs un efektīvs ikdienas darbs nodrošina augstu uzticamības līmeni sabiedrībā un ir paraugs gatavībai un rīcībai krīžu pārvarēšanā. Paldies par varonību, izcilo gatavību un rīcību, ko šo 15 gadu laikā nodrošina NMPD personāls," pēc vizītes sacīja Rinkēvičs.