Par Valsts kancelejas direktoru kļuvis Raivis Kronbergs

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norāda, ka ir izvērtējusi Kronberga iegūto izglītību, pieredzi darbā valsts pārvaldē un vadītāja amatā, kā arī profesionālo pieredzi tiesībpolitikas jautājumu risināšanā un uzskata, ka Kronberga pārcelšana šajā amatā nodrošinās labu pārvaldību un valsts civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī veicinās Kronberga profesionālo izaugsmi.

Tiek norādīts, ka Kronbergam ir ilggadēja pieredze darbā valsts pārvaldē, zināšanas un pieredze tiesībpolitikas jautājumu risināšanā, liela kolektīva vadīšanā, personāla attīstīšanā, kā arī sadarbības, tai skaitā starptautiskās, veidošanā.

Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pauž, ka Kronbergs ir augsti kvalificēts speciālists ar lielu darba pieredzi valsts pārvaldes procesu virzībā, turklāt viņam ir gan ieinteresētība valsts izaugsmē, gan stratēģisks skatījums, kas aptver daudzas nozares, gan prasmes liela kolektīva vadīšanā un lietišķs, nosvērts vadības stils.

Kronbergs vairākus gadus strādājis Tieslietu ministrijā

Kronbergs dzimis 1977.gada 6.novembrī Saldū. 2000.gadu sākumā viņš strādājis vairākos uzņēmumos, bet no 2007. līdz 2009.gadam - par Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītāju. No 2009. līdz 2014.gadam viņš bija Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvā departamenta direktors. Savukārt laikā no 2014. līdz 2021.gadam Kronbergs bija TM valsts sekretārs.

2021.gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par ZM valsts sekretāru. Kronbergs beidzis biznesa augstskolas "Turība" Juridisko fakultāti, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs, un beidzis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu fakultāti. Tāpat viņš savulaik mācījies Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā.

Konteksts

Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Paralēli - maija sākumā - premjere jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret līdzšinējo Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".

Pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība 9.jūlijā nolēma amatā pazemināt Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, bet viņš no šī piedāvājuma atteicās un atstāja darbu Valsts kancelejā.

Vienlaikus Citskovskis iepriekš paziņoja, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt. "Ir rakstveida materiāls, ir e-pasti ar elektroniskajiem failiem, kur skaidri var redzēt, ko katrs ir rakstījis, kādus viedokļus vēlas paust. Un pēc tam seko mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta biroja amatpersonas, tai skaitā Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, mēģina mani pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretī solot nevērtēt manu atbildību," TV3 raidījumā "900 sekundes" iepriekš apgalvoja Citskovskis.

Tikmēr Kļaviņa un citas amatpersonas noliedz Citskovska apgalvojumus par viņu iesaisti speciālo avioreisu lietā.