Atvadas no Ingrīdas Ūdres
2024. gada 20. jūlijā Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē notika atvadas no bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Latimiras (iepriekš Ūdres).
FOTO: pēdējā gaitā tiek pavadīta bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre
Sestdien, 20. jūlijā, Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē notika atvadas no bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Latimiras (iepriekš Ūdres).
Ingrīda Latimira aizgāja aizsaulē 13. jūlijā 65 gadu vecumā. Viņa pati līdz pēdējam cerēja un ticēja, ka uzvarēs ļauno slimību.
Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", vēl 6. jūnijā Ingrīda pie sevis mājās uzņēma draudzenes – mediju eksperti Guntu Līdaku, pedagoģi un politiķi Tatjanu Koķi un uzņēmēju Ilzi Valgeri –, lai atzīmētu savu vārdadienu. Gunta Līdaka soctīklos dalījās ar foto, kurā smaidīga bija redzama arī pati gaviļniece.
Tiem, kas jau bija dzirdējuši par Ingrīdas cīņu ar slimību, tas deva cerību, ka veselība uzlabojas. Tā gribējās domāt arī pēc "Kas Jauns" sarunas ar Ingrīdas vīru Lielbritānijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāju Gordonu Latimiru tikai pirms nepilna mēneša, kad ekspolitiķes dzīvesbiedrs dalījās ar optimistiskām prognozēm, sakot, ka ārsti ir devuši cerības. Tādas līdz pēdējam bijušas arī pašai Ingrīdai, atklāj viņas kolēģe, draudzene un juriste Silvija Dreimane: “Mēs ļoti cerējām, ka šajā gadījumā varētu būt pozitīvs iznākums. Viņas pašas apbrīnojamā cerība līdzēja gan dakteriem, gan pašai, gan mums visiem. Nevienu brīdi, kad ar Ingrīdu komunicēju, nebija pazīmju, ka viņa varētu domāt par iznākumu ar negatīvu bilanci. Viegli viņai nebija... Viņa noteikti nebija pelnījusi to, kāda slimība viņu skāra, tāpēc man ir ļoti žēl un notikušais sāp.” Arī Tatjana Koķe uzsver, ka Ingrīda ir kā paraugs citiem, jo slimības laikā nesabruka, kā vienmēr bija enerģijas un spara pilna.
Dzīves moto: iet, rādīt un baudīt dzīvi
Raksturojot kolēģi, Dreimane teic, ka abas var dēvēt par cīņu biedrēm, bet labskanīgāk un precīzāk būtu cīņu lēdijas: “Ingrīda bija cilvēks ar plašu sirdi, viņai bija daudz draugu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ingrīda bija dzīvs cilvēks – dzirkstoša un smaidoša, vienmēr pretimnākoša, tāpēc arī viņu tik daudzi mīlēja. Kad Ingrīda bija Saeimas priekšsēdētāja, viņa nebija no tiem politiķiem, kam liekas, ka aiz Saeimas durvīm valsts beidzas. Atceros, tolaik ļoti daudz atbalstījām jaunos māksliniekus. Ingrīdas favorīti no visas sirds bija Rancānu ģimene, kas dzīvoja Makašānos Rēzeknē. Lai pievērstu vēl vairāk uzmanības, cik ļoti lauku skolām liela vērtība, Ingrīda bija tā, kas tā laika Eiroparlamenta prezidentu aizveda uz Makašāniem. Es nezinu, kas tagad to varētu izdarīt! Tā kā viņai bija šī iespēja, viņa rādīja visiem, cik Latvija ir skaista, cik te fantastiski cilvēki un ka laukos uzcelta jauna skola, kurā var mācīties bērni no nelabvēlīgām ģimenēm un internātskolām. Tolaik to visu klātienē redzot un dzirdot, Eiroparlamenta prezidents apraudājās. Ingrīdas dzīves moto bija – iet, rādīt un baudīt dzīvi!”
Radīja omulīgu vidi saviem mīļajiem
Neraugoties uz profesionālo karjeru, Ingrīda bija arī mājas cilvēks. Pēc vairāku gadu attiecībām viņa 2009. gada septembrī oficiāli mija gredzenus ar uzņēmēju Gordonu Latimiru. Savu politisko darbību Ingrīda lieliski spēja sabalansēt ar ģimenes dzīvi. No iepriekšējām attiecībām viņai ir divi pieauguši dēli – darba aizsardzības speciālists, kas strādā komercobjektu apsaimniekošanas nozarē, Aksels Tuklers un psihologs Emīls Ūdris. Ingrīda paguva arī izbaudīt vecmāmiņas rūpes par mazdēlu un mazmeitu. Viņa ļoti mīlēja savus tuviniekus un draugus, kas vienmēr bija mīļi gaidīti viņas mājās, un ikvienam viņai atradās laiks, lai palīdzētu un atbalstītu, – atceras Tatjana Koķe, kas sarunas laikā nespēj valdīt asaras par tik pēkšņo draudzenes un kaimiņienes aiziešanu mūžībā, jo abas vēl pirmas nedēļas pastaigājušās gar jūru.
Pat māju Vecāķos Ingrīda uzcēla tādu, lai savējie tajā justos gaidīti un mīlēti. Viņa pat aiziet, ja liktenis tā būtu lēmis, gribējusi mājās. Taču liktenis bija lēmis citādi – mūžībā Ingrīda Latimira devās pēc tam, kad veselības stāvoklis strauji pasliktinājās un viņa tika nogādāta slimnīcā mediķu uzraudzībā.
Sportistes rūdījums
1996. gadā kādreizējā basketboliste Ingrīda Ūdre ieguva maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. 1998. gadā ienāca politikā un tika ievēlēta par 7. Saeimas deputāti no "Jaunās partijas". Viņa bija ekonomikas ministre, 1999. gadā – partijas kandidāte Valsts prezidenta amatam. 8. Saeimā viņa tika ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, no 2002. gada novembra četrus gadus bija Saeimas priekšsēdētāja. Pēc tam kad beidzās politiskā karjera, Ingrīda izveidoja savu uzņēmumu "Latimira un partneri", un arī tad, kad jau slimība sāka progresēt un bija jāārstējas, viņa nepārtrauca savas darba gaitas kā revidente. Viņa arī līdz pēdējam bija sabiedriski aktīva un gatava palīdzēt citiem, atrast sponsorus un atbalstītājus talantīgiem Latvijas sportistiem. Ne tikai pati spēlēja komandā ar senioru basketbola meitenēm, bet arī aicināja viņas pie sevis uz mājām. Ingrīda nekad negaidīja, ka viņai kāds palīdzēs, viņa pati nesavtīgi, neko neprasot pretī, bija gatava iet un palīdzēt talantīgiem cilvēkiem.