Vairākas pašvaldības vēlas apsaimniekot Daugavu

Šodien Aizkraukles novada domes sēdē deputāti nolēma atbalstīt Kokneses novada domes iniciatīvu kopīgas vairāku pašvaldību aģentūras izveidei, kas saistīta ar publisko ūdeņu, tostarp Daugavas, teritorijas apsaimniekošanu, informēja Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Reisa-Nielsen.

Viņa skaidroja, ka pagaidām tas ir saskaņojamas ieceres līmenī un izpaužas kā nodomu protokols, kurā septiņas pašvaldības - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Salas, Jaunjelgavas, Krustpils un Skrīveru novada - vienojas, ka ir gatavas spert kopīgus soļus pašvaldības teritorijā esošo publisko ūdeņu un tiem pieguļošās teritorijas apsaimniekošanas pašvaldību aģentūras izveidošanā, ilgtspējīgai publisko ūdeņu un tiem pieguļošās teritorijas izmantošanai un aizsardzībai.

Visi septiņi novadi - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Salas, Jaunjelgavas, Krustpils un Skrīveru - atrodas Daugavas krastā, un Daugava ir lielākā publiskā ūdenstilpe to teritorijās.

Domes sēdes laikā deputāti izteica savu viedokli vai redzējumu par šo ieceri un vairākums bija par šādas aģentūras nepieciešamību, informēja pašvaldības pārstāve.

"Mēs Aizkraukles novadā visu laiku atliekam krasta līnijas un ūdeņu attīstības, apsaimniekošanas jautājumus, nenovērtējam ūdens tuvuma priekšrocības, un "vainīgais" vienmēr ir nepietiekamie līdzekļi," skaidroja Reisa-Nielsen, informējot, ka deputāti piekrīt, ka ideja par apvienošanos sniegs cerību jaunām iespējām, grūdienam pievērsties ūdens attīstības un apsaimniekošanas jautājumiem, ko stiprina apziņa, ka, veicot šo apsaimniekošanu lielākā teritorijā, tas piešķir lielāku nozīmi šim darbam.

Par jauno iniciatīvu Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris aģentūru LETA informēja, ka saistībā ar Zemes pārvaldības likumu, kas stājās spēkā un paredz iespēju pašvaldībām apsaimniekot pašvaldību teritorijā esošo publisko ūdeņu un tiem pieguļošās teritorijas, ar kaimiņu pašvaldībām ir bijusi saruna par iespējamu kopīgu apsaimniekošanu.

"Pagaidām šīs ir bijušas vien sarunas par to, vai ir iespējams izveidot kādu kopīgu apsaimniekošanas modeli. Nekāds lēmums par aģentūras veidošanu nav pieņemts," informēja Vingris.

Ideju atbalsta vides aktīvists Māris Olte, sakot, ka, "risinot problēmas, labāk domāt kopā", taču uzsver, ka svarīga ir atbildīga esošās situācijas izvērtēšana un prioritāšu noteikšana, vairākām pašvaldībām lemjot par turpmāku ūdeņu apsaimniekošanas virzienu. Viņš arī skaidroja, ka plānotā aģentūras izveide ir sekas pašreizējai tendencei valstī, ļaujot pašvaldībām "pašām noteikt, kas notiek ūdeņos".

"Kopā sēžot pie viena galda, daudz ko var panākt. Daudz kas atkarīgs no izvērtējuma un secinājumiem, apzinoties jautājumu pilnībā," skaidroja Olte, piebilstot, ka būtu žēl, ja attīstība, pirmkārt, balstītos tūrismā.

Ideju atbalsta arī biedrības "Makšķernieku organizāciju sadarbības padome" (MOSP) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Balodis. "Prieks dzirdēt, ka novadi beidzot sāk domāt par Daugavu. Pēdējos gados šis ir bijis pamests nostūris - sākot no Pļaviņu HES uz augšu," sacīja Balodis.

Makšķernieki šajā posmā bieži trenējušies Latvijas čempionātam spiningošanā, un šajā laikā regulāri sastapti maluzvejnieki, bet ne reizi inspekcija, pastāstīja Balodis. Viņš sacīja, ka būtu labi, ja nākotnē šajā posmā tiktu nodrošināta vismaz viena labi aprīkota laiva, kas kontrolētu pretlikumīgu zvejniecību. MOSP no savas puses būtu gatava konsultēt par aprīkojumu, kas šim mērķim iegādājams, atbalstu Daugavas efektīvai apsaimniekošanai pauda MOSP vadītājs.

LETA