Eiropas Parlamentā pamanīta spiegošanā vainotā Ždanoka - ko viņa tur dara, vairs nebūdama deputāte?

“Nepatīkams pārsteigums Strasbūrā! Iepriekšējā sasaukuma eiroparlamentāriešiem ir ieeja parlamentā, bet ne jau nu Krievijas spiegiem. Apsolu pacīnīties, lai šai kundzei caurlaide drīz tiktu anulēta,” norādīja Staķis.

Uz ierakstu reaģējusi arī citi sociālā tīkla “X” lietotāji, tostarp pausta neizpratne par to, ko Ždanoka vispār dara Eiropas Parlamenta mītnē: “Kādā sakarībā viņa tur iemaldījusies? Vai pieņemta par palīdzi Ušakovam vai Krištopānam? Parasti jau ir tā, ka izbeidzot darba attiecības, caurlaide uzreiz jāatdod un tā tiek anulēta. Tā nav iedota uz mūžu.” Savukārt Leila aicinājusi Staķim pildīt vārdu un izdarīt visu, lai caurlaide Ždanokai tiktu anulēta: “Lūdzu, lūdzu, izdari šo, jo nav pieļaujams, ka viņa tur var atrasties, būt klāt un censties ietekmēt lietas arī turpmāk, par spīti tam, ka pret viņu EP pat uzsākta izmeklēšana. Turu īkšķus, lai tas izdodas!” Tikmēr citi saskatījuši politiķa vēstījumā populismu, sakot, ka “pret Ždanoku vismaz cieņa ka viņa nav "politiskā ielas meita", savu politisko pārliecību nemaina, kā cits zeķes.”

Jauns.lv pacentās noskaidrot, kāds tad ir Ždanokas statuss pēc deputātes mandāta zaudēšanas un vai viņa vairs drīkst EP atrasties. Izrādās, viņa tur kādu laiku vēl drīkstēs uzturēties, bet teorētiski ar bijušā deputāta caurlaidi — cik vēlas.

"Dažas nedēļas pēc pilnvaru beigām bijušajiem deputātiem tiek saglabāta piekļuve EP administratīvu jautājumu risināšanai. Pēc tam viņiem, lai saglabātu pieeju, jāpiesakās bijušo deputātu caurlaidei," portālam Jauns.lv skaidroja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Pagaidām nav skaidrs, vai šādas caurlaides saņemšanai neradīs šķēršļus pastāvošās aizdomas par Ždanokas sadarbību ar agresorvalsts Krievijas specdienestiem. Kā zināms, šī gada martā Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu pret Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

Aprīlī EP prezidente Roberta Metsola paziņoja, ka Ždanokai par EP deputātu Rīcības kodeksa pārkāpumiem piecas dienas neizmaksās dienas naudu 1750 eiro apmērā. Pamatojoties uz EP Reglamentu, Ždanokai līdz šī sasaukuma beigām tika aizliegts arī pārstāvēt EP sadarbības delegācijā, starpparlamentārā konferencē vai jebkādā citā starpinstuticionālā forumā. Metsola atzīmēja, ka Ždanoka ir informēta par sankcijām un nav iesniegusi apelāciju, līdz ar to EP prezidentes lēmums ir galīgs.

Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) janvāra beigās paziņojumā presei sniedza vērtējumu par publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005.gada līdz 2013.gadam. VDD toreiz norādīja, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013.gadam nekvalificējoties kā noziegums. VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

Tatjana Ždanoka savulaik aktīvi darbojās pret Latvijas neatkarību no Padomju Savienības, bet pēc neatkarības atjaunošanas izmantoja visdažādākās starptautiskās tribīnes, lai stāstītu par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā. 1989. gadā viņa kļuva par vienu no Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes (Interfrontes) vadošajām personām, šī organizācija tika izveidota kā pretstats Latvijas Tautas frontei, kas sākotnēji centās panākt Latvijas suverenitāti PSRS sastāvā, bet 1989. gadā kļuva radikālāka un sāka pieprasīt Latvijas neatkarību. 1990. gadā viņa kā Augstākās padomes deputāte 1990. gada 4. maijā nebalsoja par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju, bet 1991. gada 21. augustā, kad Maskavā notika valsts apvērsuma mēģinājums, balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.

1993. gadā Ždanokai tika liegta līdzdalība Saeimas vēlēšanās par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. 2004. gada 12. jūnijā Ždanoka tika ievēlēta par EP deputāti. 2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, Ivetu Griguli un Andreju Mamikinu, balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.

Divas dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Ždanoka apsveica Krievijas valdības lēmumu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu un vēlāk bija starp 13 EP deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.