Ždanokas vietā "jaunas asinis"? Latviju arī turpmāk Eiroparlamentā cer pārstāvēt prokrieviski spēki

Jau 2004. gadā Latvija uz EP aizsūtīja skandalozo prokrievisko aktīvisti Tatjanu Ždanoku, kura togad tika ievēlēta no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL).

Nākamajās vēlēšanās 2009. gadā uz EP no Latvijas devās tāpati Ždanoka, kurai no partijām, kuras pamatā tiecas pēc krievvalodīgo balsīm, pievienojās "Saskaņas centrs" ar ievēlētu Aleksandru Mirski un Alfrēdu Rubiku.

Pēc pieciem gadiem Tatjanai Ždanokai, kuru šoreiz ievēlēja no PTAC nākamā veidola - "Latvijas krievu savienības" (LKS), piebiedrojās partijas "Saskaņa" pārstāvis Andrejs Mamikins, kuru dzīves ceļi aizveda uz Maskavu un propagandas TV šoviem, kur viņš Krievijas sākto karu dēvē par "svētu lietu".

Tad aizritēja 2019. gada vēlēšanas, kurās Latvija uz EP atkal nosūtīja trīs iepriekš minēto partiju pārstāvjus - no EP krēsla šķietami neizkustināmo, prokremlisko Ždanoku un "Saskaņas" Andri Ameriku un Nilu Ušakovu, kura nonākšana EP, kā zinām, ir atsevišķs stāsts.

Neievēlēts togad palika jau pieminētais Mamikins, tikai šoreiz no Ždanokas pārstāvētās LKS rindām.

Visu šo laiku visskaļāk EP uzdarbojās tieši Ždanoka. Viņai varam teikt "paldies" par Latvijas pārstāvēšanu, atkārtoti ar balsojumu iestājoties pret palīdzību Ukrainai un aizstāvot EP Krieviju.

Vēl Ždanoka cītīgi, tostarp melojot no EP tribīnes, dezinformēja parlamentāriešus un ES kopumā par Latvijas politiku pret krievvalodīgajiem, uzsverot, ka Latvija apspiež etniskās minoritātes.

Ždanokas dienas EP ir skaitītas

Esot EP deputāte, viņa piedalījās demonstrācijās, kurās tika pieprasīts nesniegt Ukrainai militāru palīdzību un apciemoja Lietuvā ieslodzīto par spiegošanu Krievijas labā notiesāto bijušo radikāli kreisās partijas “Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte” līderi Aļģirdu Palecki..

Taču faktiski 2022. gadā Ždanoka no EP krēsla tomēr tika izkustināta un šobrīd viņas dienas EP ir skaitītas.

Togad rudenī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).

Attiecīgi šobrīd LKS, kas nu, pēc apvienošanās ar marginālo "Centra partiju" sauc sevi par "Pamats-LV", uz EP izlēmusi stumt tā saucamo cilvēktiesību aktīvisti Innu Djeri.

Vai šogad spēsim vismaz ierobežot prokrievisku pārstāvniecību EP?

Jānorāda, ka EP vēlēšanas Latvijā ļoti raksturo zemā vēlētāju aktivitāte. Iepriekšējās EP vēlēšanās piedalījās vien 33,5% balsstiesīgo.

Šādos apstākļos prokrieviskām partijām, kā zināms, ir itin viegli tikt pie vismaz viena (bet līdz šim diviem un pat trijiem) mandātiem.

Turklāt Ždanokas LKS šogad ir arī konkurence, kuru sagādā uz EP nopietni sataisījusies partija "Stabilitātei!".

Tās līderis Aleksejs Rosļikovs gan sola nekandidēt. Tikšot izvirzīti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzimuši jaunieši.

Vietā tādēļ jautājumi - kādus rezultātus sagaidīsim šogad un vai pastāv iespēja, ka Latviju no 2024. gada uz pieciem gadiem EP šajā ģeopolitiskajā situācijā turpinās pārstāvēt politiskie spēki, kuru pārstāvju aktivitātes līdz šim ir vērtētas pretrunīgi?

"Līdz šim parasti ir bijuši divi mandāti - viens "Saskaņai" un viens LKS, kuru pārstāv Tatjana Ždanoka. Iepriekšējās vēlēšanās, kad, kā zinām, bija tehniskas problēmas ar informācijas izsūtīšanu vēlētājiem par iecirkņiem un šādi mākslīgi samazinājās vēlētāju skaits, bija pat trīs mandāti - divi "saskaņai" un viens Ždanokai," atgādina politologs Filips Rajevskis.

"Pieļauju, ka, ja šogad būs augsta vēlētāju līdzdalība, un, ja būs izdevies mobilizēt latviešu vēlētāju, lai viņš atnāk uz vēlēšanām, tad - vēl ņemot vērā, ka šīs partijas cīnīsies savā starpā - varētu nonākt līdz tam, ka ir tikai viens mandāts," pauda Rajevskis, gan prognozējot, ka līdzdalība šogad visticamāk saglabāsies tādā pašā līmenī kā līdz šim.

Šogad varēs ievēlēt par vienu deputātu vairāk

"Stabilitātei!" politologs gan paredz daudz lielākas izredzes, salīdzinot ar LKS.

"Tā faktiski ir tāda modernizēta "Krievu savienība". Viņi iedveš šajā visā jaunu elpu, varētu būt spējīgi samobilizēt gados jaunus krievu vēlētājus," saka Rajevskis.

Viņš gan neizslēdz, ka ģeopolitiskā situācija, tostarp būtiskas norises Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā varētu papildu motivēt balsstiesīgos neignorēt šī gada EP vēlēšanas.

Zināms arī, ka šogad EP vēlēšanās 12 valstis iegūs papildus 15 vietas un par vienu deputātu vairāk varēs ievēlēt arī Latvija.

Šogad EP vēlēšanas 27 dalībvalstīs notiks 2024.gadā, no 6.jūnija līdz 9.jūnijam.