Teju 70 uzņēmumi šogad Latvijā ieveduši pārtikas produktus no Krievijas
Pārtikas produktus un barību no Krievijas šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieveda 67 uzņēmumi, savukārt no Baltkrievijas pārtikas produktus un barību importēja 36 uzņēmumi, skaidroja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Robežkontroles punktos pārtikas un barības sūtījumiem no Krievijas kā galamērķis minēti 63 Latvijas uzņēmumi, bet sūtījumiem no Baltkrievijas - 39 Latvijas uzņēmumi.
Salīdzinot ar 2022.gadu kopumā, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 55%, norāda dienestā.
Vaicāti par uzņēmumiem, kas Latvijā ieveduši pārtikas produktus un barību no minētajām valstīm, dienestā tos neatklāja.
PVD dati arī rāda, ka šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā kopumā ievestas 891 776 tonnas pārtikas produktu un barības no Krievijas, kā arī 311 896 tonnas no Baltkrievijas. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,204 miljonu tonnu apmērā.
No Krievijas Latvijā visvairāk šogad pirmajā pusgadā ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība. No kopumā 587 611 ievestajām tonnām Latvija kā galamērķis bija norādīta 586 357 tonnām minēto produktu, kamēr cita Eiropas Savienības (ES) valsts - 1253 tonnām.
Seko no Krievijas ievestie graudaugu produkti, kas kopumā 2024.gada pirmajā pusgadā Latvijā ievesti 188 162 tonnu apmērā. No tiem Latvija kā galamērķis robežkontroles punktā norādīta 117 569 tonnām, kamēr cita ES valsts - 70 593 tonnām. Savukārt ēdamie dārzeņi, atsevišķas saknes un bumbuļi Latvijā no Krievijas šogad pirmajos sešos mēnešos ievesti 46 861 tonnas apmērā, no kuriem Latvija kā galamērķis norādīta 41 581 tonnai, bet cita ES valsts - 5280 tonnām.
Arī datos par pārtikas un barības importu no Baltkrievijas dominē pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība, kas Latvijā pirmajā pusgadā ievesta 215 147 tonnu apmērā. No tā 213 935 tonnām galamērķis norādīta Latvija, kamēr 1212 tonnām - cita ES valsts.
Līdztekus cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi Latvijā ievesti 42 886 tonnu apmērā, kur visam apjomam Latvija norādīta kā galamērķis. Seko dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki, eļļas un to šķelšanās produkti, gatavi pārtikas tauki, kā arī dzīvnieku vai augu vaski, kas pirmajā pusgadā Latvijā no Baltkrievijas importēti 42 399 tonnu apmērā, tostarp Latvija galamērķis bija 42 240 tonnām minēto produktu, bet uz citām ES valstīm sūtītas 159 tonnas.
Vienlaikus PVD eksperti atzīmēja, ka produktus, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums atļauj ievest un arī laist brīvā apgrozībā Latvijā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa, tādējādi PVD rīcībā nav informācijas, par turpmāko piemēroto muitas procedūru.
8.martā stājās spēkā liegums Latvijā ievest virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu.
Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.
Tāpat Latvijā nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.
No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevar ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.
Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.
Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevar ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.
