"Lai uztraucas Putins, nevis mēs": Andis Kudors par NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu
Mums jāpalīdz Ukrainai uzvarēt, kā minimums – nezaudēt, jo pēdējā laikā tas optimisms par Ukrainas uzvaru šur tur sāk mazināties. Tāpēc nevar tikt izslēgta iespējamība, ka ukraiņiem palīgā varētu doties NATO karavīri, saka politologs Andis Kudors.
Arvien biežāk izskan runas par to, ka NATO valstis varētu izvietot savus karavīrus Ukrainas teritorijā. Tiek minēti dažādi varianti. NATO karavīri varētu veikt Ukrainas rietumu daļas pretgaisa aizsardzību, pildīt aizmugures dienesta funkcijas, atbrīvojot no tām ukraiņu vienības, kas varētu doties uz fronti. Vai arī NATO karavīri darbotos kā instruktori? Līdz ar to Lielais jautājums: „Vai NATO valstīm vajadzētu sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu?” To Jauns.lv jautāja politologam Andim Kudoram.
Viņam patīk Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieeja par tādu kā stratēģisko nenoteiktību, kas neļauj Vladimiram Putinam un Kremlim paredzēt, ko Rietumi iecerējuši darīt, jo Putins savā darbībā ir strādājis izmantojot paredzamību. Franči bija vieni no pirmajiem, kuri sāka runāt par savu militārpersonu sūtīšanu uz Ukrainu, un tā bija ļoti laba ideja:
„Interesanti, kā Vladimirs Putins uz to vēlāk reaģēja. Viņš tādā aikido stilā izvairījās, izlikās, ka sitiena nav bijis: tur ir tikai kaut kādi instruktori, kas runā franču valodā, bet viņi jau kaut kur tālu. Viņš mēģināja parādīt, ka nekas viņam nesāp, kaut arī sitienu saņēmis. Tas rāda, ka vajag „spiest” tālāk. Atceraties, kas notika, kad Krievija notrieca Turcijas lidmašīnu. Principā nekas. Tikai tūrismu ierobežoja, pārtrauca pirkt tomātus, augļus un dārzeņus kaut kādus. Arī tēloja, ka nesāp. Spēka valoda ir tā, ko Putins saprot. Vēstījums par to, ka NATO spēki tādā vai citādā kapacitātē varētu būt Ukrainā, ir labs. Tajā nozīmē, ka tas liek uztraukties Putinam, un lai uztraucas agresors, nevis mēs.”
Tas būtu apsveicami, ja NATO spēki, bāzes ieņemtu pozīcijas Ukrainā, piemēram, pie Baltkrievijas robežas, Ukrainas rietumos, jo tas dos simtprocentīgu garantiju, ka Krievija neies uz Rietumukrainu, pat ja krievi to spētu. Tā būtu drošība Ukrainas stratēģiskajai ilgtermiņa nākotnei, saka Andis Kudors. Par Putina mērķiem politologs pauž: „Putina mērķis jau nav obligāti visu Ukrainu paņemt. Viņa mērķis pat nav karot vai nekarot. Viņa mērķis ir izveidot buferzonu un kontrolēt Krievijas kaimiņvalstis, lai tās neiestātos NATO. Pat, ja viņš kontrolēs tikai daļu kādas valsts teritorijas, viņam īstenībā ar to pietiek, jo tā šī valsts pilnā mērā nevar integrēties ne Eiropas Savienībā, ne NATO. Tāpēc domāju, ja Ukraina pat paliek sašķelta – vienā daļā ir NATO, bet otru kontrolē Kremlis, Krievijai ar to kaut kādā ziņā pietiek. Bet domāju ukraiņiem ar to nepietiks. Viņiem ir tiesības atkarot visu teritoriju, un viņi to darīs pie katras iespējas.”
Ko Andis Kudors saka par NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
