Nelegālie tirgoņi berzē rokas - cik jēdzīgi ir nikotīna produktu alternatīvu aizliegumi?
Iepriekšējā nedēļā valdībā tika apstiprināti četri Veselības ministrijas (VM) virzītie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti. Spēkā nu ir stājies arī jau iepriekš pretrunīgi vērtētais aizliegums tirgot elektronisko cigarešu šķidrumus, kas satur aromatizētājus.
No e-cigarešu šķidrumu garšām aizliegtas ir visas, izņemot tabakas smaržu un garšu. Jaunie noteikumi nosaka detalizētas aprites prasības arī tabakas aizstājējproduktu (nikotīna spilventiņu) importētājiem, ražotājiem un tirgotājiem produktu laišanai Latvijas tirgū.
Izmaiņas izstrādātas, ņemot vērā 2024. gada 11. janvārī Saeimā pieņemtos grozījumus Tabakas likumā, kurā tika noteikts regulējums un aprites prasības jaunai produktu kategorijai - tabakas aizstājējproduktiem (šobrīd biežāk zināmi kā beztabakas nikotīna spilventiņi). Visi ierobežojumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Mediju virsrakstos šādi paziņojumi pavisam noteikti izskatās pēc rūpēm un gādības, kuru ar stingru izrāda lēmējvara un izpildvara. Taču realitātē neizgaismoti paliek galvenie problēmas cēloņi, par kuriem retajam valstsvīram patiktu runāt publiski - tie, kuri grib turpināt piekopt kaitīgos ieradumus, neatsakoties no garšām un smaržām, tiks pie sava produkta, izmantojot plašo nelegālo piedāvājumu. Starp viņiem ir arī liels īpatsvars nepilngadīgo un izkontrolēt šādu produktu apriti sociālajos tīklos likumsargi vienkārši nespēj. Savukārt valdības ieviestie aizliegumi tur sastopamos tirgoņus, visticamāk, priecē.
Aizliegums un darbs ar sabiedrību
Uzskatāms piemērs, salīdzinājumam - aizliegums braukt reibumā civilizētajā pasaulē pastāv jau ļoti, ļoti sen, taču, kā zinām, ik gadu likumsargiem, tostarp arī Latvijā, kur statistika ir īpaši drūma, nākas apturēt un aizturēt iereibušus šoferus. Netrūkst arī gadījumu, kad braukšana reibumā ir tikai viens no daudziem pārkāpumiem, kuri pastrādāti, neskatoties uz aizliegumiem un ierobežojumiem.
Šogad Līgo dienā Latvijā tika aizturēti 20 dzērājšoferi un viens vadītājs narkotisko vielu iespaidā, informēja Valsts policija (VP). Šāds aizturēto skaits ir lielāks nekā vidēji ikdienā un varētu būt skaidrojams ar policijas pastiprināti veiktajām pārbaudēm uz ceļiem. No aizturētajiem 15 vadītāji pie transportlīdzekļu stūres bija sēdušies tik nopietnā reibumā, ka viņiem piemērots kriminālsods.
Uz jautājumu - kāda pieeja vislabāk strādā šādu incidentu mazināšanā, VP norāda - noteikti masveida kampaņas un darbs ar konkrēto ceļu satiksmes dalībnieku grupu, kā arī attiecīgās profilaktiskās pārbaudes uz ceļiem svētku laikā. "Tāpat ceram uz svētku svinētāju atbalstu, kuri norādīs saviem blakus esošajiem, ka pie stūres sēsties alkohola reibumā ir dzīvībai bīstami. Iespēju robežās policija cenšas iesaistīt svētku laikā ceļu satiksmes uzraudzībai pēc iespējas vairāk darbiniekus kā ikdienā," skaidro VP Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Šeit novērojam divas lietas - tiek ieguldīts darbs, lai novērstu pārkāpumus, vienlaikus velcot lielus resursus sabiedrības uzrunāšanai un informēšanai. Tas viss, lai aizliegumi un ierobežojumi (lai cik arī pamatoti un saprotami) nebūtu vien tukša runa. Diemžēl pavisam citādi ir situācijā ar tabakas un nikotīna produktu alternatīvām, kuras šobrīd arī Latvijā ir aktualitāte.
Nelegālo "Telegram" tirgoņu zelta laikmets
Atgriežoties pie valdībā nolemtā - ja runājam par elektroniskajām cigaretēm, tad viedokļi par šīm ierīcēm joprojām dalās. Citi e-cigaretes uzskata par “izskaužamu sērgu”, bet citi tās saredz kā mazāk kaitīgu alternatīvu tradicionālajām cigaretēm. Pirmo un vecāko paņēmienu - bargi aizliegt, ierobežot - patlaban pielieto arī Latvijā. Taču, kā Jauns.lv pirms kāda laika pārliecinājās, sociālo tīklu ēnainajos nostūros arī Latvijā ir iespējams nelegāli iegādāties visdažādākā veida un izcelsmes (tostarp neskaidras) elektroniskos smēķus. Kopā ar jaunajiem noteikumiem situācija būs sekojoša - legāli tirgotāji, kas izplata pārbaudītas un kvalitatīvas ierīces, varēs piedāvāt ļoti šaura spektra preci, savukārt nelegālie tirgoņi, kuri darbojas tādās vietnēs kā Krievijā radītā "Telegram" - izcelsies ar plašu un daudzveidīgu piedāvājumu.
Jauns.lv savulaik uzrunāja personas, kurām ir pieredze un pieeja šādiem sociālo tīklu resursiem, lai kopīgi ilgākā laika periodā pavērotu šādās saziņas grupās notiekošo. Jāsaka, ka redzētais tolaik šokēja, jo turpat blakus neskaidras izcelsmes e-cigaretēm gandrīz vienmēr ir arī visdažādākā veida aizliegtās vielas (marihuāna, amfetamīns, kokaīns, arī heroīns), banku konti, “derīgi” īres automašīnu kompāniju profili un citas lietas. Tirgus atdošana šai kriminālajai sabiedrības daļai, vienlaikus ar aizliegšanu nespējot izkontrolēt nelegālo produktu apriti, dāvā šādiem tirgoņiem potenciālus klientus arī bīstamāku produktu iegādei.
Aptuveni mēnesi neieskatoties atlasītajās grupās, sakrājās ap 50 000 jaunu ziņu – lielākoties automatizētu profilu izplatīti piedāvājumi iegādāties nelegālās e-cigaretes un citas lietas. Neieskatoties grupās vienu nedēļas nogali – vidēji sakrājas ap 800 jaunas šāda veida ziņas. Biedru skaits ļoti dažāds – no 200 līdz pat vairāk nekā desmit tūkstošiem. Persona, kura vēlējās palikt anonīma, Jauns.lv pastāstīja, ka nelikumīgie darījumi parasti notiek, sazinoties “Telegram” ar “secret chat” funkciju. Tā ļauj pēc noteikta laika automātiski izdzēst saraksti, neatstājot nekādas pēdas par sarunāto. Norēķini - retāk skaidrā naudā, visbiežāk ar pārskaitījumu uz kontu ārpus Latvijas vai kriptovalūtā. “Drops” - no angļu valodas ievazāts apzīmējums procesam, kurā nelegālā prece pēc naudas saņemšanas tiek atstāta iepriekš norunātajā vietā, ļaujot pārdevējam iekasēt un pircējam nopirkt, abiem ne reizi nesatiekoties. Šifrēti tiek arī nelegālie produkti - marihuāna kā “Bo”, amfetamīns kā “O-tabletes” un tamlīdzīgi. Diemžēl kopš šī eksperimenta nekas nav mainījies, bet tas ir likumsakarīgi, jo - šajā ziņā jau arī neko vērienīgu nedara.
Persona, kura Jauns.lv pērn atklāja savu pieredzi, arī pauda, ka sen jau beigušies laiki, kad nepilngadīgie meklēja bezatbildīgus pilngadīgos, lai lūgtu iegādāties viņiem šādus “aizliegtos augļus”. Mūslaikos sociālajos tīklos visai biežas esot pat situācijas, kad tieši nepilngadīga persona nelegāli, attālināti un pilnībā anonīmi tirgo šādus produktus kā vienaudžiem, tā vecāka gadagājuma klientiem.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) 2023. gadā rīkoja divas tikšanās ar Valsts policijas (VP) pārstāvjiem, lai apspriestu, vai Saeimā iesniegtie Veselības ministrijas priekšlikumi likumprojektā par tabakas ierobežošanu neveicinās nelegālo e-cigarešu apriti, it īpaši jauniešu vidū. VP atzina divas lietas - ka situācija ir satraucoša, un, ka efektīvai šīs problēmas risināšanai pagaidām nav piešķirti atbilstoši resursi.
Jaunieši un "aizliegums"
Savulaik arī bērnu un jauniešu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs norādīja, ka būtībā jau Latvijas mēģinājumā sekmīgi noregulēt e-cigarešu apriti labā lieta ir tā, ka uz šo lietu vispār tiek reaģēts. Taču pieeja gan balstās sankciju un aizliegumu ieviešanā, nevis pētījumos un citu valstu pieredzē.
“Protams, ir labi, ka mēs vispār likumdošanas līmenī par šo interesējamies un mēģinām regulēt likumus atbilstoši jaunajai realitātei. Tas, kur varbūt ir kļūda - mēs nepaļaujamies uz zinātni, pētījumiem. Rezultātā mūsu lēmumi bieži ir radikāli atšķirīgi no citu Eiropas valstu lēmumiem. Domājam par to, kā aizliegt visu jauno, bet neredzam īstos, lielos riskus. Radikāli ejam pret visa veida veipošanu, bet tikmēr neko īpaši nedarām tabakas jautājumā, kas - ir pierādīts - nodara daudz lielāku kaitējumu veselībai,” spriež Konstantinovs. Speciālists arī norāda, ka Latvijā joprojām tiek lietotas tādas metodes, kuras citviet Rietumos jau sen vairs neviens neizmanto. “Tās pašas policijas suņu kratīšanas skolās...” piebilst Konstantinovs. Viņš arī norādīja, ka būtiski ir saprast – veipošana un smēķēšana nav neradums, kas pārņēmis absolūtu vairākumu skolēnu.
Viņš arī skaidroja, ka e-cigaretes pusaudžu un jauniešu aprindās izplatītas ir tādēļ, ka atsevišķu jauniešu prātos tās šobrīd ietilpst kategorijā “stilīgi”. “Tas ir viens no iemesliem, kādēļ tās aizlieguma, sodu un biedēšanas kampaņas līdz galam nestrādā – tādējādi šī lieta tiek padarīta par “drusku bīstamu”, tam tiek radīta šāda “pievienotā vērtība”,” skaidro Konstantinovs.
