ES Ārlietu padomes sanāksmē apstiprināta 14. sankciju pakotne pret Krieviju
Pirmdien Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē ES dalībvalstis beidzot apstiprināja 14. sankciju pakotni pret Krieviju, mikroblogošanas vietnē "X" informē ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
14. sankciju pakotnē paredzēta vēršanās pret Krievijas "ēnu flotes" kuģiem, kas, kā skaidro Braže, ir būtiski, lai mazinātu Krievijas ienākumus, kā arī jūras un vides aizsardzībai.
Šajā pakotnē noteikts mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju, Krievijas izcelsmes sašķidrinātās gāzes (LNG) pārkraušanas ierobežojumi ES ostās.
Tāpat noteikts liegums ES kompānijām izmantot norēķinu SPFS sistēmu jeb Krievijas SWIFT analogu un saņemt Krievijas finansējumu dažādām ES organizācijām - medijiem, NVO un politiskajām partijām.
14. sankciju pakotnē noteiktas vairāk nekā 100 jaunas individuālas sankcijas, apraides liegums četriem propagandas kanāliem - "Voice of Europe", "RIA Novosti", "Izvestija", "Rossiiskaja Gazeta", ko pieņēma jau 17. maijā.
Ir noteikts liegums reģistrēt ES intelektuālā īpašuma tiesības Krievijas fiziskām un juridiskām personām.
ES kompānijām ir pienākums pārliecināties, ka to filiāles trešajās valstīs ievēro ES sankcijas.
Kā informēja Ārlietu ministrijā, apstiprinātie tiesību akti stāsies spēkā, kad tos publiskos ES "Oficiālajā Vēstnesī", kas plānots šodien pēcpusdienā.
ES piektdien, 14. jūnijā, nesaskaņoja 14. sankciju paketi pret Krieviju Vācijas iebildumu dēļ, paziņoja ES diplomāti. Vācija aizkavēja šo sankciju pieņemšanu, bažījoties par to ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem.
ES valstu amatpersonas vairāk nekā mēnesi apsprieda šo paketi, kas ietver aizliegumu sūtīt Krievijas LNG caur ES ostām un plānu noteikt ES operatoru atbildību par sankciju pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi vai partneri trešajās valstīs.
ES valstu vēstniekiem piektdienas vakarā vajadzēja apspriest un saskaņot šo sankciju paketi, tomēr sankciju temats pēdējā brīdī tika noņemts no sanāksmes darba kārtības.
ES diplomāti paziņoja, ka Vācija bija paudusi bažas par šo sankciju ietekmi uz savu rūpniecību un mazajiem uzņēmumiem. Berlīne uzskata, ka Vācijas mazie uzņēmumi cietīs, ja sankcijas tiks attiecinātas uz produkciju, kas nav divējādi izmantojama, piemēram, uz ķimikālijām vai metālapstrādes aprīkojumu.
Saskaņā ar šo sankciju paketi ES arī aizliegtu apmeklēt savas ostas kuģiem, kas veicinājuši Krievijas militārās darbības. Tas varētu ietvert tādu preču transportēšanu, kas nodrošina ievērojamus ienākumus Krievijai, aizsardzības un drošības jomā izmantojamu preču vai tehnoloģiju transportēšanu, vai degvielas transportēšanu ārpus G7 cenu ierobežojuma sistēmas.
