"Tās būs katastrofālas ziņas": Jurģis Liepnieks par iespējamo nodokļu celšanu
Nav pareizi robus valsts budžetā aizlāpīt, ceļot nodokļus, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks un norāda, ka pievienotās vērtības celšana būtu „katastrofālas ziņas”, jo tas ne tikai paplicinās trūcīgākās sabiedrības daļas, kura jau tā nav maza, maciņus, bet arī bremzēs vietējo uzņēmējdarbību. Bet tas, ka tagad valdība saka, ka tā tagad kaut ko atņemot arī kaut ko dos ir pretī ir klaja demagoģija. Latvijā tā nenotiek.
Valdošās koalīcijas politiķi neizslēdz iespēju, ka, lai sabalansētu budžetu, drīz vien - tagad pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, varētu tikt pārskatīti un, visticamākais, paaugstināti nodokļi. Šāds lēmums sabiedrībā noteikti nebūs populārs. Turklāt jau tagad daļa mazo uzņēmēju lielā mērā dzīvo pelēkās ekonomikas zonā. Tādēļ Lielais jautājums: „Kādai vajadzētu būt Latvijas nodokļu sistēmai?” To Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
„Nodokļi patiesībā ir viens no tiem nedaudzajiem un visefektīvākajiem instrumentiem, kāds ir valdības rīcībā, ar ko valdība var ietekmēt to, kā ekonomika attīstās vai neattīstās, vai dzīve Latvijā kļūst labāka vai sliktāka. Tāpēc esmu pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, jo PVN celšana ir regresīva. Tas visvairāk skars nabadzīgāko sabiedrība daļu, tā tiks izņemta nauda no nabadzīgāko cilvēku kabatām. Jo, ja jums ir mazāk naudas, jo lielāku procentu no šīs savas naudas, jūs tērējat pārtikai, mājoklim un pirmās nepieciešamības precēm. Ja cels PVN, visas šīs lietas, kļūs dārgākas. Līdz ar to vienkārši dzīve kļūs dārgāka un vēl sliktāka. Savukārt bagātie, kam ir daudz naudas, pārtikai, mājoklim un komunālajiem maksājumiem atvēl ļoti nelielu procentu no saviem ienākumiem. Ja jūs saņemt desmit vai 20 tūkstošus eiro mēnesī, jūsu ienākumu procentuālā daļu, ko tērējat pārtikai ir daudz mazāka un jūs lielu daļu savu ienākumu varat novirzīt uzkrājumiem un investīcijām,” saka Jurģis Liepnieks.
Mums jau tā ir salīdzinoši trūcīga sabiedrība, kuras liela daļa savus ikmēneša ienākumus pārsvarā uzreiz iztērē ikdienas vajadzībām. Un nodokļu palielināšana viņu dzīvi padarīs vēl sliktāku. „No viņu kabatām valsts vienkārši izņems naudu savām vajadzībām. Un tā ir pilnīga demagoģija, ka saka, ka valsts tagad kaut ko izņems, bet pretī kaut ko atdos. Nekas tāds Latvijā nav redzēts. Tādu sociālistisku iekārtu nav iespējams izveidot vienlaicīgi neiznīcinot kapitālismu,” teic rakstnieks un norāda, ka PVN celšana samazinās arī vietējo patēriņu, bremzēs ekonomiku tiem uzņēmējiem, kas strādā iekšējam tirgum: cilvēkiem būs mazāk naudas par ko iegādāties viņu produkciju.
„PVN celšana ir ļoti slikta ideja. Skaidrs, ka valdība to dara vienkārši tādēļ, ka tā ir vienkāršāk, jo PVN ir visvienkāršāk iekasējamais nodoklis un tā pašreizējā iekasēšana ir ļoti labā līmenī. No PVN nav iespējams izvairīties. Valdībai pareizākais būtu mazināt savus izdevumus, sabalansēt budžetu, nevis celt nodokļus, uzsver Jurģis Liepnieks. Ja šīs abas lietas notiktu vienlaicīgi – PVN celšana un valsts izdevumu samazināšana, tad vismaz kaut kādā ziņā tas būtu kaut cik profesionāli un adekvāti. Bet brutāla un agresīva PVN celšana būtu katastrofāla ziņas, vēl jo vairāk tagad, kad valdības koalīcijā ir progresīvie, kuri vienmēr uzsvēruši sociālo taisnīgumu, kas viņiem esot svarīgs.
Tā ir slikta ziņa, bet ir arī viena laba lieta visā šajā nodokļu stāstā, saka Jurģis Liepnieks: „Valdība ir atradusi veidu kā nepaaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) sakarā ar jaunajām kadastrālajām vērtībām. Uzskatu, ka tas ir diezgan asprātīgs un labs veids, protams, pagaidu risinājums, kad būs divas kadastrālās vērtības – viena nodokļu vajadzībām, bet otra finanšu atskaišu vajadzībām un vērtību noteikšanai. Tur viņi atraduši veidu kā no tā strupceļa iziet.”
Kā Jurģis Liepnieks vērtē Latvijas nodokļu sistēmu un plānoto nodokļu celšanu, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
