Siliņa: Latvijas centieni vainagojušies panākumiem - ES noteiks sankcijas mangāna rūdas eksportam uz Krieviju
Ceturtdien, 20. jūnijā Eiropas Savienība (ES) vienojusies par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai. Tajā ietverts arī Latvijas valdības virzītais pilnīgais mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums uz Krieviju.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, Eiropas Savienība 20. jūnijā vienojusies par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai. Jaunās sankcijas galvenokārt vērstas uz sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm, ko vairākas dalībvalstis turpina no Krievijas iegādāties, neskatoties uz Ukrainā notiekošo karadarbību. Brisele vienojās, ka ES uzņēmumiem joprojām būs atļauts iegādāties Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, tomēr tiem būs aizliegts to eksportēt uz citām valstīm. Tāpat sankcijās ietverts arī Latvijas valdības virzītais pilnīgais mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums uz Krieviju.
"Strādājot un aktīvi pārliecinot, sasniedzam rezultātu visas Eiropas Savienības līmenī! Latvija pakotnē prasīja iespējami plašākas un stingrākas sankcijas. Iekļautas arī sankcijas pret Krievijas t.s. “ēnu floti” un papildu ierobežojumi Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG). Turpinām strādāt, lai paplašinātu sankcijas arī pret Baltkrieviju," mikroblogošanas vietnē "X" vēsta Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa.
Briselē tikko panākta vienošanās par 14. ES sankciju pakotni pret Krieviju. Tajā ietverts arī Latvijas valdības virzītais pilnīgais mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegums uz Krieviju. Strādājot un aktīvi pārliecinot, sasniedzam rezultātu visas Eiropas Savienības līmenī!1/2
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) June 20, 2024
Šī ir jau 14. sankciju pakete, kas piemērota Krievijai kopš tās iebrukuma Ukrainas teritorijā. Par tās pieņemšanu vēstnieki nespēja vienoties vairāku nedēļu garumā, jo vairākas valstis, tai skaitā Ungārija, vairākkārt aizkavēja tās pieņemšanu.
Konteksts
Jau vēstīts, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā krasi palielinājies ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas eksports uz Krieviju. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš aizvadītā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas aizvadītajā gadā tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas līdz šim neaizliedza mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
