Vēlēšanu iecirkņi Latvijā ir slēgti. Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā trešdaļa balsstiesīgo
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši vismaz 520 465 vēlētāji jeb 33,77% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Šāda aktivitāte bijusi, apkopojot rezultātus par 980 no 999 vēlēšanu iecirkņiem. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, savukārt Amerikā balsošana vēl turpinās.
Sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 385 035 vēlētāji jeb 24,98% no kopējā balsstiesīgo skaita, bet atrašanās vietā - 6494 jeb 0,42% balsstiesīgo. Trīs iepriekšējās balsošanas dienās Latvijā EP vēlēšanās nobalsoja 128 936 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024
Sestdien, 8. jūnijā, Latvijā tiek aizvadītas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas. Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gadā, nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014. gada EP vēlēšanās - 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.
Rīgā vēlēšanās lielākā vēlētāju aktivitāte bija 112.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots tirdzniecības centrā "Domina Shopping", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Šajā iecirknī sestdien nobalsojuši 4077 iedzīvotāji.
Seko 34. vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Rīgas Valdorfskolā, kurā nobalsojuši 2144 vēlētāji, un 70. vēlēšanu iecirknis, kas izvietots tirdzniecības centrā "Origo", kurā nobalsojuši 2020 vēlētāji. Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien Rīgā bija 57. iecirknī, kas atrodas bērnu un jauniešu centrā "Daugmale" - šajā iecirknī nobalojuši 292 iedzīvotāji. Seko 110.iecirknis, kas atrodas Rīgas 74. vidusskolā un kurā sestdien nobalsojuši 302 iedzīvotāji, kā arī 58.iecirknis, kas atrodas Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā, kur nobalsoja 311 iedzīvotāji.
Kopumā Rīgā sestdien un arī iepriekšējās dienās nobalsojuši 147 635 vēlētāju jeb 37,11% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Vidzemē kopumā nobalsojuši 176 529 vēlētāji jeb 44,54% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tā ir augstākā vēlētāju aktivitāte starp visiem reģioniem, ieskaitot Rīgu. Saulkrastu novadā nobalsojuši 5149 vēlētāji jeb 65,02% balsstiesīgo. Saulkrastu novadā bijusi augstākā vēlētāju aktivitāte arī visā Latvijā kopumā.
Otrajā vietā pēc aktivitātes Vidzemē ir Ādažu novads ar 8826 vēlētājiem jeb 55,13%, bet trešajā vietā ir Mārupes novads, kur balsojuši 12 552 vēlētāji jeb 53,22%. Seko Ķekavas novads ar 11 301 vēlētāju jeb 51,48% no balsstiesīgajiem, Siguldas novads ar 11 408 balsojušajiem jeb 47,92%, Cēsu novads ar 16 033 vēlētājiem jeb 47,64%.
Ogres novadā balsojuši 20 413 vēlētāji jeb 46,04%, Smiltenes novadā - 6564 vēlētāji jeb 45,16%, Limbažu novadā - 10 422 vēlētāji jeb 45,12%, Valmieras novadā - 17 926 vēlētāji jeb 44,76%, Varakļānu novadā - 1031 vēlētājs jeb 43,17%, Madonas novadā - 9581 vēlētājs jeb 41,48%, Ropažu novadā - 9572 vēlētāji jeb 41,01%. Vēl zemāka aktivitāte bijusi Valkas novadā, kur nobalsojis 2521 vēlētājs jeb 40,66%, Jūrmalā - 14 769 vēlētāji jeb 39,08%, Alūksnes novadā - 4247 vēlētāji jeb 37,25%, Gulbenes novadā - 5533 vēlētāji jeb 35,74%, Salaspils novadā - 5127 balsotāji jeb 34,29% balsstiesīgo.
Viszemākā vēlētāju aktivitāte Vidzemē bijusi Olaines novadā, kur nobalsoja 3554 vēlētāji jeb 27,8% no balsstiesīgajiem.
Tikmēr Kurzemē kopumā nobalsojuši 67 458 vēlētāji jeb 38,13% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Talsu novadā nobalsojuši 12 455 vēlētāji jeb 42,36% balsstiesīgo. Otrajā vietā pēc aktivitātes ir Kuldīgas novads ar 9411 vēlētājiem jeb 42,22%, bet trešajā vietā ir Dienvidkurzemes novads, kur balsojuši 10 364 vēlētāji jeb 39,11%.
Seko Liepāja ar 16 625 vēlētājiem jeb 36,56% no balsstiesīgajiem, Ventspils ar 8087 balsojušajiem jeb 35,41% un Ventspils novads ar 2954 vēlētājiem jeb 35,12%. Viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Kurzemē bijusi Saldus novadā, kur nobalsoja 7562 vēlētāji jeb 34,37% no balsstiesīgajiem.
Tikmēr Zemgalē kopumā nobalsojuši 76 969 vēlētāji jeb 38,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tukuma novadā nobalsojuši 14 789 vēlētāji jeb 42,35% balsstiesīgo. Otrajā vietā pēc aktivitātes Zemgalē ir Aizkraukles novads ar 8916 vēlētājiem jeb 39,1%, bet trešajā vietā ir Bauskas novads, kur balsojis 12 091 vēlētājs jeb 38,6%.
Seko Dobeles novads ar 8204 vēlētājiem jeb 38,51% no balsstiesīgajiem, Jelgava ar 14 680 balsojušajiem jeb 38,35% un Jelgavas novads ar 8017 vēlētājiem jeb 34,26%. Viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Zemgalē bijusi Jēkabpils novadā, kur nobalsoja 10 272 vēlētāji jeb 33,9% no balsstiesīgajiem.
Savukārt Latgalē kopumā nobalsojuši 47 080 vēlētāji jeb 24,92% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte no visiem Latvijas reģioniem, ieskaitot Rīgu.
Preiļu novadā nobalsojuši 4527 vēlētāji jeb 33,72% balsstiesīgo. Otrajā vietā pēc aktivitātes Latgalē ir Līvānu novads ar 2858 vēlētājiem jeb 33,63%, bet trešajā vietā ir Balvu novads, kur balsojuši 4847 vēlētāji jeb 31,93%.
Seko Rēzekne ar 6253 vēlētājiem jeb 29,39% no balsstiesīgajiem, Krāslavas novads ar 3821 balsojušo jeb 23,83%, Augšdaugavas novads ar 4613 vēlētājiem jeb 23,6%, Ludzas novads ar 3975 vēlētājiem jeb 23,27% un Daugavpils ar 11 301 vēlētāju jeb 20,8%.
Viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Latgalē bijusi Rēzeknes novadā, kur nobalsoja 4885 vēlētāji jeb 20,79% no balsstiesīgajiem. Tā ir arī zemākā vēlētāju aktivitāte visā valstī kopumā.
Jau vēstīts, ka kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.
Balsstiesīgajiem pilsoņiem bija tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. EP vēlēšanās balsot varēja no plkst.8 līdz 20.
