Ik gadu pienāk ziņas par 20 bērniem, kas ārzemēs izņemti no latviešu ģimenēm
Tieslietu ministrija gada laikā saņem informāciju par aptuveni 20 gadījumiem, kad no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs ir izņemti 20 bērni, žurnālistiem otrdien sacīja Tieslietu ministrijas (TM) Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra.
Pamatā iemesli bērna izņemšanai no ģimenes ir alkohols, narkotikas, vardarbība.
"Tieslietu ministrijas redzeslokā nonāk lietas, kad kāds par tām ziņo," viņš sacīja. Tās ir vai nu atbildīgās iestādes vai paši vecāki.
TM līdz šim visvairāk sadarbojusies ar Lielbritāniju, bet viņš minēja arī Īriju, Vāciju un Norvēģiju.
"Lielbritānija sociālie dienesti vai nu meklē kādu konkrētu radinieku, lūdzot izvērtēt, vai viņš spēs rūpēties par bērnu, ja gadījumā bērnu nevarēs atdod vecākiem, vai arī vienkārši lūdz atrast kādu no radiniekiem," skaidroja TM pārstāvis.
Lailas Brices lieta, par ko otrdien lēma divas Saeimas komisijas, ir uzskatāms par izņēmuma gadījumu, jo bērns ir nodots adopcijai. Citos gadījumos parasti tiekot meklēti aizbildņi.
Skudra arī norādīja, ka Lielbritānijā bērnu nevar atstāt vienu līdz 12 gadu vecumam, bet Latvijā līdz 7 gadiem. "Lielbritānijā par vēl lielāku pārkāpumu tiek uzskatīts, ka tu esi pakļāvis bērnu riskam, jo tu nezini, kas varēja notikt," viņš skaidroja.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti nolēma vērsties Lielbritānijas parlamentā saistībā ar Lailas Brices lietu, kurai pirms vairākiem gadiem Londonā atņemta meita, kuru viņa bija atstājusi bez pieskatīšanas, un tagad risinās bērna adopcijas process.
"Mēs pieņēmām lēmumu sagatavot aicinājumu vērsties Anglijas parlamentā ar aicinājumu rūpīgāk izvērtēt šo tiesas procesu, pievērst uzmanību. Ideālā variantā mēs vēlētos, lai šī tiesvedība notiek Latvijā, jo tie ir Latvijas pilsoņi," otrdien žurnālistiem pavēstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA).
Tādējādi šis jautājums tiks pacelts politiskā līmenī.
"Tas ir politisks aicinājums. Deputāti pieminēja līdzību ar [Pītera] Grestes lietu, kad valsts ir tā, kas savus pilsoņus cenšas aizstāvēt," pauda Laizāne.
Lēmums tika pieņems Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē, uz kuru bija ieradusies arī pati Brice. Sēde bija slēgta.
