VIDEO: tuvākajā laikā varētu pieaugt dziļviltojumu skaits, kas var diskreditēt politiķus
Latvijas drošības eksperti brīdina, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt profesionāli veidotu "deepfake" jeb dziļviltojumu video skaits. Saeima sniegusi pirmos priekšlikumus kā ar šo problēmu cīnīties, norāda "de facto"
To kā mākslīgais intelekts var tikt izmantots politiskajos procesos rāda pasaules pieredze. Piemēram, divas dienas pirms 2023. gada vēlēšanām Slovākijā saziņas lietotnē “Telegram” parādījās video ar fotoattēliem un pavadošo audio, kas lika domāt, ka partijas Progresīvā Slovākija līderis Mihails Šimečka gatavojas pirkt balsis. Drīz tas tika pārsūtīts arī “wathapp” ziņās un nonāca “Facebook”, kur cilvēki ar to dalījās. Tas bija mākslīgā intelekta ģenerēts audio.
Bet šogad ASV iedzīvotāji saņēma it kā Džo Baidena balss ziņu ar mudinājumu "taupīt savu balsi" novembra vispārējām vēlēšanām, nevis piedalīties štata priekšvēlēšanās, bet Donalda Trampa atbalstītāji izveidoja attēlus, lai veicinātu viņa izredzes melnādaino amerikāņu vidū.
Latvijā par mēģinājumiem ar dziļviltojumiem jeb viltotiem attēliem, video vai audio ietekmēt vēlēšanas šomēnes stājusies spēkā kriminālatbildība. Taču ne viss, kas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, būtu paliekams zem tās.
“Tas kas ir sarežģītāk, un tas, kas ir jāatrisina uz nākamajiem vēlēšanu cikliem, ir mazāk kaitīgi dziļviltojuma izmantojami. Piemēram, kāds aizdod savu balsi partijas kampaņas organizatoriem, lai viņi zvanītu cilvēkiem uz “whatsapp” vai citos sociālo ziņu apmaiņas servisos un stāstītu par savu piedāvājumu. Nu, teiksim, potenciāli kādas pilsētas mērs apzvana gandrīz visus sava novada iedzīvotājus un katram sola to, ko viņš vēlas dzirdēt. Šobrīd mākslīgā intelekta tehnoloģijas teorētiski to ļauj izdarīt,” stāsta sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Priekšlikumi MI ierobežošanā
Mākslīgā intelekta izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijai šobrīd ir Saeimas darba kārtībā, jo to izvērtēt mudināja valsts prezidents; 17.maijā beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Viens no priekšlikumu iesniedzējiem ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pēc kura iniciatīvas prezidents arī aktualizējis šo jautājumu.
“Tādas vienotas receptes, kā rīkoties, patiesībā tāda labākā veida šobrīd arī nav. Jebkura valsts un katra valsts šobrīd taustās, skatās, kādi būtu tie risinājumi, lai kaut kādā veidā ierobežotu šādu satura izplatīšanu. Vai arī otrādi, ietu to otru ceļu – ļaut izmantot mākslīgā intelekta sistēmas, bet ar tādu domu, ka atklāt informāciju par pašu faktu. Proti, ka mākslīgās intelekta sistēmas ir ģenerējušas aģitācijas saturu,” stāsta KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina. To arī piedāvā KNAB – nepārprotami norādīt, ja ar deputāta kandidātu vai ar partiju saistītu cilvēku attēli, video vai audio radīti, izmantojot mākslīgo intelektu. Bet, ja tas tiek pārkāpts, KNAB šo aģitāciju aptur.
Valsts kanceleja turklāt rosina priekšvēlēšanu laikā aizliegt izmantot tā sauktās botu armijas jeb automātiski pārvaldītu sociālo tīklu kontus. “Šāda mākslīga iejaukšanās vēlētāja gribas veidošanā kropļo šo vēlētāja brīvo gribu. Mēs esam pieraduši redzēt šis te saucamos botu uzbrukumus, kad mākslīgi tiek pavairota informācija, kurai patiesībā nav atbalsta. Mākslīgi tiek veidots arī iespaids, ka, pieņemsim, šai te priekšvēlēšanu aģitācijai ir plašs atbalsts,” skaidro Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta juriskonsulte Inga Godmane. Turklāt definējot likumā šādu automatizētu botu darbību kā nelikumīgu, būtu pamats vērsties pie sociālo tīklu platformām, lai to apturētu un Eiropas Savienības regula platformām liek to ņemt vērā.
Par KNAB un Valsts kancelejas izvirzītajiem jautājumiem likuma grozījumos rosina domāt arī “Providus”. Vienlaikus centra vadītāja atzīst, ka tas nebūs viegls uzdevums, jo mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.
“Viņas kļūs tikai labākas spēcīgākas un jaudīgākas. Līdz ar to nu, šobrīd tā ir tāda kaķa un peles spēle par to, kurš piemērosies ātrāk, un, ja mēs gribam nosargāt mūsu demokrātiju, mums ir jābūt ļoti vērīgiem, par to, kas notiek, un mēs nedrīkstam atpalikt ne ar regulāciju, ne arī iespējām kontrolēt šos jautājumus,” saka Kažoka.
Tikmēr Saeimas deputāti ne koalīcijā, ne opozīcijā savu piedāvājumu jaunajam regulējumam pagaidām vispār nav piedāvājuši. Par likumprojektu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāks Oļegs Burovs stāsta, ka jautājumu vēl pārrunās darba grupā un jaunas iniciatīvas, tostarp no deputātu puses vēl var sekot. “Es domāju, ka šeit nevajadzētu domāt ne par kādām sazvērestības teorijām, ka deputāti to negrib. Es domāju, kā mēs visi, deputāti arī ir cilvēki, un mēs – ļoti daudzi no mums vēl nezinām, kas ir mākslīgais intelekts. Varbūt daži baidās, daži sāk lietot. Un ziniet, man tas atgādina savā laikā brāļu Lumjēru to pirmo filmu, kad tas vilciens brauc uz mums, un daži baidījās. Un varbūt mums patiešām [vispirms] vajadzētu arī runāt ar ekspertiem ar profesionāļiem,” viņš piebilst.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs gan mudina būt gataviem piemēroties, un gana ātri. Daudz kas atkarīgs no tehnoloģiju kompānijām, kas varētu piedāvāt efektīvus kontroles rīkus. Taču arī veids, kā ķeramies klāt šo problēmu risināšanai, būs no svara. “Ar to, kā mēs esam pieraduši šajā valstī risināt, problēma – ar tādu procesu, papīriem, birokrātiju – nevar būt atrisināta. Tur tiešām pieejai jābūt citai. Ir jābūt procesiem, noteikumiem un tā tālāk, bet, lai šo problēmu risinātu, vajag tehnoloģiskas spējas, vajag tehnoloģiskus risinājumus, turklāt spēju ļoti ātri adaptēties pie jauniem risinājumiem,” saka centra direktors Jānis Sārts.
Plānots, ka jauno regulējumu izveidos līdz šī gada beigām, lai tas būtu spēkā gatavojoties pašvaldību vēlēšanām nākamgad. Līdz ar to līdz jūnijā gaidāmajām Eiropas parlamenta vēlēšanām nekādu ierobežojumu, ja neskaita kriminālatbildību galējākos gadījumos, nebūs. KNAB gan arī vēl neesot novērojis, ka kāds kaut ko šādu jau izmantotu. Taču parasti šādas lietas mēdz parādīties īsi pirms vēlēšanām – pēdējā dienā pirms vai pat vēlēšanu dienā, secina KNAB.
“Tā kā mēs esam tam gatavi. Un tas rīcības scenārijs gadījumā, ja nu tas notiek, mēs no savas puses puses proaktīvi informēsim sabiedrību, ka iespējams, konkrētais materiāls satur mākslīgā intelekta sistēmu ģenerētu saturu,” norāda Aļošina.
Paredzams, ka nākotnē to monitorēs Nacionālais mākslīgā intelekta centrs, ko veidos, iesaistot augstskolas. Tā secinājumus priekšvēlēšanu laikā izmantos arī KNAB. Centra aprises šobrīd gan ir pavisam nekonkrētas, jo Ministru kabinets vēl tikai gatavo lēmumu par tā izveidošanu.
