IZM iecere ieviest izlīdzinošo mācību gadu skolēniem, kas nenokārtos 9. klases eksāmenus, raisa bažas
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere ieviest izlīdzinošo mācību gadu eksāmenus nenokārtojušiem pamatskolēniem varētu mazināt profesionālās izglītības iestāžu prestižu, šādas bažas trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Atbilstoši IZM iecerei izlīdzinošā mācību gada laikā skolēns apgūtu ne tikai tos priekšmetus, kuros viņa zināšanas un prasmes bija nepietiekamas, bet varētu mācīties arī kādus profesionālās ievirzes priekšmetus. Izlīdzinošo gadu varētu ieviest vai nu ar atsevišķi veidotām nelielām izglītojamo grupām, vai integrējot šos skolēnus arodizglītbu programmu brīvajās vietās.
Tiem skolēniem, kuriem ir būtiskas motivācijas vai uzvedības grūtības, varētu piedāvāt neformālās izglītības programmu, stiprinot viņu motivāciju un caurviju prasmes. Jaunietis to apgūtu paralēli izlīdzinošā mācību gada programmai vispārējā izglītībā. Tādējādi samazināsies risks, ka nemotivēts jaunietis izjauks kādas klases klimatu, skaidro IZM. Pagaidām gan nav skaidrs, vai skolēns apgūs tikai to mācību priekšmetu, kurā bija nesekmīgs vai izkritis eksāmenā, vai arī viņam piedāvās atsevišķu mācību priekšmetu "grozu".
Neformālās izglītības programmu pašvaldības īstenotu, sadarbojoties ar inovāciju vai metodiskajiem centriem vai sadarbības grupā izveidojot individuālo plānu ar mentora piesaisti.
Lai arī pašlaik nav skaidra ieceres fiskālā ietekme, IZM apņēmusies izlīdzinošā mācību gada konceptu aprobēt no 1.septembra, bet ieviest to varētu gadu vēlāk.
Komisijas deputāti gan nebija pārliecināti par ieceres īstenošanu un aicināja IZM domāt par vairākiem aspektiem, tai skaitā nesekmīgo skolēnu motivēšanu. "Faktiski viņam tas būs brīvdienu gads. Diez vai [skolēns] iegūs motivāciju tādā veidā," šaubījās deputāte Ilze Indriksone (NA).
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērsa uzmanību uz nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā regulējumā - šobrīd Profesionālās izglītības likums nosaka, ka profesionālo izglītību var apgūt tikai pēc pamatizglītības iegūšanas.
LDDK Būvniecības nozares ekspertu padomes priekšsēdētāju Andri Bērziņu satrauca, ka IZM piedāvājums mazinās profesionālās izglītības iestāžu prestižu. "Visus [nesekmīgos skolēnus] profesionālajās izglītības iestādēs grūdīs speciālā grupā vai kursā kā uz kādu soda iestādi," izteicās Bērziņš. Viņaprāt, būtu jāprasa atbildība par savu darbu no skolām un skolotājiem, "nevis jāizdomā kaut kādas briesmīgi sarežģītas [un] ļoti, ļoti dārgas shēmas".
Bērziņa teiktajam iebilda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (NA). "Skola un skolotāji nav visa tā ļaunuma perēklis, kuri kaut ko neizdara, [un] tāpēc ir otrgadnieki. Es teiktu, ka dažas mammas un tēvi neizdara daudz ko mājās," sacīja Kalvāns. Viņš gan piekrita, ka IZM piedāvājums varētu radīt profesionālās izglītības prestiža riskus.
Ministrijas pārstāvji sēdē atzīmēja, ka izlīdzinošais mācību gads nav vienīgais mehānisms problēmas risināšanai. Lai preventīvi samazinātu nepabeigšanas riskus, IZM piedāvā stiprināt pamatprasmes, kā arī stiprināt sadarbības grupu struktūru un definēt skolas nepabeigšanas augsta riska faktorus.
