Skumja aina: vairumam Latvijas pīpmaņu ir vienalga, kur nomest izsmēķi

Aptuveni piektdaļai jeb 21% smēķētāju rūp, kur tiek izmesti izsmēķi, bet 23% smēķētāju nav īsti skaidra viedokļa šajā jautājumā.

Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, 65% smēķētāju min, ka cilvēkiem vienkārši nerūp, kur nonāk viņu izsmēķi. Nedaudz vairāk kā puse jeb 52% aptaujāto uzskata, ka iemesls ir atkritumu urnu trūkums, bet 37% smēķētāju domā, ka cilvēki neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk (69%) smēķētāji izsmēķus pamana uz ielām un ietvēm, 58% - sabiedriskā transporta pieturās uz zemes, 51% - dabā, tostarp pludmalēs, parkos, mežos un citās vietās, bet 50% - blakus atkritumu urnām.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš norāda, ka patlaban Latvijā ievieš tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanas sistēmu, kas nozīmē, ka šo izstrādājumu ražotāji un tirgotāji uzņemas zināmu atbildību izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanā.

"Būtiska nozīme izsmēķu apsaimniekošanā prioritāri ir sabiedrības izglītošana, nākotnē vērtējot iespējas šo atkritumu veidu apsaimniekot atbilstoši atkritumu atkārtotas aprites principiem," atzīmē Ķēniņš.

Lai pievērstu uzmanību sabiedrības paradumiem izsmēķus izmest tam nepiemērotās vietās un veicinātu izpratni par šādas rīcības seku bīstamību, "Latvijas Zaļais punkts" sācis kampaņu "Izsmēķis - mīna ar laika degli".

Kampaņas laikā vairākās vietās Latvijā izvietos ceļojošu vides objektu "Cīgmīnas", mudinot sabiedrību aizdomāties par nomestā izsmēķa ietekmi uz apkārtējo vidi. Pirmo vides objektu pirmdien atklāja Rīgā, Vērmanes dārzā, kur to varēs skatīt līdz 21.maijam.

Aptauju 2024.gada aprīlī pēc "Latvijas Zaļā punkta" pasūtījuma veica "Snapshots", aptaujājot 714 smēķētājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.